* * *
Ne par balto sniegu laukā,
ne par laimi lieto traukā,
ne par sveču gaismas glāstu,
ne par sarmu kokos stāstu.
Bet par to, kas būs vēl priekšā,
to, kas paslēpts dziļi iekšā,
ko ne redz, ne dzird, ne skar,
tikai retais sajust var.
…Un ne tikai šovakar…!
* * *
Atkal klāt ir jauna diena,
Savādāka – kā neviena!
Kā es tevi nodzīvošu?
Ko es ņemšu, ko es došu?
Gribu prieku dot un ņemt,
pati domāt, pati lemt,
mīlēt, ilgoties un būt,
paldies teikt un arī lūgt.
Vienu vārdu sakot,- dzīvot,
Mazāk nīstot, vairāk mīlot.
Lai var vēlu vakarā
sev un citiem sacīt tā:
Skaista diena pagājusi!
Jūtos nedaudz nogurusi…