Panāc klusām krēslas stundai pretim lai var sniegs uz tavas pieres kust …
***
panāc klusām krēslas stundai pretim
lai var sniegs uz tavas pieres kust
un lai mulsums paliek skvērā sēdēt
vēja skūpstu savos matos sien
un nebūt nav untums ka es glāstu
vakaru un sniegu pierei nost
zini taču ka es ciemos nākšu
četrrocīgi spēlēt klavieres
vēl tāpat uz galda rozes plēnēs
man būs līdzi rabarberu vīns
un varbūt ka čakla skudra atnāks
atnest satraukumu kurš nebūt nav lieks
tad es teikšu sen zināmus vārdus
nozagtus no kinoafišas
dves uz manām lūpām savu elpu
un par spilveniem ņem mākoņus
Arvis Dūns
