Rudens. Vējš teic katrai koka lapai – krīti, jo auksti paliek rudens rīti.
Rudens
Vējš teic katrai koka lapai – krīti,
Jo auksti paliek rudens rīti.
Lidojiet, apsedziet zemi šo,
Pa kuru vasariņai aizsoļot,
Čaukstiet zem vasariņas kājām,
Jo tāls ceļš tai ir līdz mājām.
Kad jums savs darbs būs padarīts,
Gājputni to tālāk pavadīs.
Pavadīs uz zemi silto,
Uz zemi saulaino.
Intra
***
Pie jūras
Būt pie jūras, kad rodas vēlēšanās ieelpot mieru – caur klusumu un caur skaņām, caur krāsām un smaržām. Caur ūdens un debess saplūšanu. Kad mākoņu laivas savu skrējienu neaptur pie horizonta, bet uzvilktām burām slīd tālāk pa ūdens klaju. Kad saule vakarā, nokāpdama no debesjuma, nemanāmi ieslīgst jūras skavās un, kautrīgi pārvilkdama sev pāri tumsas palagu, atsedz zvaigžņu noslēpumus. Draiski uzdzirkstīdamas, tās iekāpj debesīs… Kad Mēness meita un Mēness dēls pastiepj viens otram staru tiltus, lai pirkstgaliem saskartos pie horizonta. Kad jūras elpa un sirdspuksti apbur tevi un liek šo mirkli izdzīvot vienā ritmā. Tu kļūsti jūra…
Iveta Krūmiņa
