Vēl kokos iesnaudies rudens, kas ziemas palagos skauts.
* * *
Vēl kokos iesnaudies rudens,
Kas ziemas palagos skauts,
Un ilgoto sapni par vasaru
Caur lāstekām nāksies aust.
Vēl domas sapītām kājām
Caur ikdienas smagumu brien,
Un aizmirst, ka tepat blakus
Ir mirkļi, kas tavējie vien.
Ja notver šo brīdi pie rokas,
Sev blakus apsēsties liec,
Tad durvis uz ikdienu aizver
Un sevī paliec viens –
Lai neizteikts vārds blakus glaužas,
Un klusums par savējo sauc,
Lai domas kā dziedinošs vīraks
Nespēkam prātu jauc.
Tad šajā svētnīcā mirkļi
Par mirdzošu gaismu kļūs
Un ikdienas gurdajā solī
Tev vienmēr blakus būs.
