Vientuļa mēnesnīca gaisa mežģīņu lokos.
* * *
Vientuļa mēnesnīca
Gaisa mežģīņu lokos.
Auļodams pāri mežiem,
Rudens paklupis kokos.
Salna tik stindzinoša
Tā kā roka bez glāsta.
Lapotnes pusizģērbtās
Drudžaini kaut ko vēl stāsta.
Kaut kas par izsāpēto,
Mēness kad izmucis ganos.
Kaut kas par – neaiziešu!
Kaut kas par … atgriešanos…
* * *
Nakts bija tikai pārdzimšana.
Nav vairs laika! Gūsti un skauj!
Tā, lai pieskāriens atstāj rētas.
Tā, kā rīts blāvas saulītes kauj.
Es tev nevaru atdot sirdi.
Banālai dziesmai atdevu jau.
Es visu mūžu tevī sāpēšu
Tad, ja tādu aizmūžu nav.
Despota rīta asiņainie
Skūpsti pamalē sarkani aust.
Melni eņģeļu spārnu palagi…
Diena kā piedošana, mans Faust.