Pavasara varā. Re, ieskaties, kā plaisā ledus tilti, kā tērces, ceļu meklēdamas, skrien!
Pavasara varā
Re, ieskaties, kā plaisā ledus tilti,
Kā tērces, ceļu meklēdamas,
skrien!
Pie takas pūpolzars ar roku siltu
Man noglauž vaigu, garām ejot
vien.
Viss atkarīgs no saules
pieskāriena,
Kas, pavasarim nākot, gaismu nes,
Jo gaismas stars auž raibu
pavedienu,
Ko krāso dzeņi, mazās zīlītes.
Tāpat kā putni rosās puķes laukā,
Sien ziedu mezglus, cilpas augšup
ceļ;
Pār ledus sprostiem saule ratos
braukā,
Un tādēļ upe viļņus pāri veļ.
Tik ieskaties! Plīst pumpurs katrā
zarā,
Kas aizsnaudies, lai plakstus vaļā
ver!
Šī dabas rota – pavasara varā;
Lai visi gaismas atnākšanu tver!
Inta Driķe
***
Nes mani,
rītausma, nes,
Pretī saulei
tās atmodai nes!
Lai dzīves svētību varu
šajā pasaulē izbaudīt es.
Dod, Dievs,
ikvienam no mums
Šīs gaismas spēku
dvēselē just!
Un, mūžu dzīvojot, neļauj mums
tumšajos maldu ceļos zust.
Vēsma Kokle – Līviņa
