Ja domas manas, kas uz mākoņa maliņas sēž, sasniegs tevi, tur, tālumā, tikpat gaišas un dzidras kā rīts, ja vārdi mani, kas skrejošam vējam azotē tvīkst, uzplauks tev, tur, tālumā, tikpat liegi un maigi kā zieds tad sapņi tavi, …
Ja domas manas,
kas uz mākoņa maliņas sēž,
sasniegs tevi, tur, tālumā,
tikpat gaišas un dzidras kā rīts,
ja vārdi mani,
kas skrejošam vējam azotē tvīkst,
uzplauks tev, tur, tālumā,
tikpat liegi un maigi kā zieds
tad sapņi tavi,
kas rītausmas miglā brien,
izkāps saullēkta dzidrumā
un aicinās mani sev līdz.
***
Es nevēlos daudz, tikai mazdrusciņ…
Būt piedziedājums tajā dziesmā, kuru tev patīk uzdungot, lai tu justu, cik viegli būt kopā ar mani. Būt atskaņa tevis teiktajiem vārdiem, lai tu zinātu – es sadzirdu tevi.
Es gribētu būt deglis tajā svecē, kura izgaismo tumšākos brīžus, lai tu justu, cik mierīgi būt kopā ar mani. Būt maizes doniņa uz tava galda, lai tu zinātu, ka ir palicis vēl viens kancītis spēkam.
Es gribētu būt pastmarka uz tavas dzīves vēstules, lai tu zinātu – ir droši būt kopā ar mani.
