Mini mani.
Mini mani
Mans liktenis dažiem ir brīnumu
vērts.
Varbūt arī tev tā var likties.
Kārts šūpulis karaļu dižvalstī ērts,
Tad brauciens ar savējiem tikties.
Par Bārzdiņu pirmāko māmiņu
sauc,
Tā Vidzemes skaistulē – Taurenē
mīt.
Tur skolā tā ciparu kokteiļus jauc,
Tur sāka man laurlapu vainagu vīt.
Nu teikšu tev atklāti – ir jau par ko Cik atceros sevi, es paijāta tieku.
Mani sver, mēra un izskatam seko,
Lēš vienādi visi – nekā nav par lieku.
No dzimtenes bieži pa ārzemēm
vadā,
Tur nopēta cieši, dažs iegūt sev
tīko,
Pat ietiku elitē kristību gadā
Un varenie štati man izstādes rīko.
Es gluži vēl knīpa tur uzvaras guvu
Un Latvijas ģerboni pasaulē nesu,
Par ceļvedi mazākām māsiņām
kļuvu,
Vai tagad tu minēsi, kas tāda esmu.
Tici vai netici – es poga, tik
neparasta,
Es piemiņas poga – “Millenium”
nauda,
Tautā kā īpaša podziņa rasta,
Ko izkaltu sudrabā vērot ir bauda.
