Stāmerienas baznīcai.
Stāmerienas baznīcai
No dzelmju dziļumiem
iz gadu simteņiem
kāpj augšā baznīca
ar savu stalto stāvu,
tā balta sagaida ar Dieva dēlu
un svētajiem, kas sargā viņas tēlu.
Un, stāvot krastā, jūti sevi mazu –
kā putekli un sauli rietošu,
jo viss ir niecība šeit, zemes virsū,
bet pilnība tur, debesīs.
No dzelmju dziļumiem
iz gadu simteņiem,
kāpj augšā baznīca ar Dieva dēlu.
Un, tajā raugoties, pats jūti sevi
augam
un atpestītam mūžībai.
