Mana sirds vēlas tos augstumus, kuros tavējā neprātā noreibtu.
* * *
Mana sirds vēlas tos augstumus,
kuros tavējā neprātā noreibtu.
Un celties tik augstāk un augstāk
vien,
līdz saulei… Vēl tālāk un tālāk
arvien.
Un sameklēt laimi,
kur cerības zūd,
un nejusties labi,
kad nav vairs kam būt.
Nav vairs man vietas šai pasaulē.
Tik šauri, tik zemu – man nosmakt
te!
Man vajag plesties, lidot un
robežas graut,
un to, kas tev svešāds – par savējo
saukt.
Man būs citādi dzīvot, citādi būt!
Mana sirds nerod mieru, kur jums
laime plūst.
Es degu liesmās, kur jums
piepildīts viss,
tikai tālas ilgas – mans mājoklis.
