Jau nākamsestdien visiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli par labu tai vai citai partijai, kuru gribam redzēt Saeimā, nākamos četrus gadus lemjot Latvijas valsts un tautas likteni. Taču man šķiet, ka šoreiz daudz vairāk un izteiktāk nekā iepriekšējās reizēs pirms vēlēšanām var dzirdēt cilvēkus sakām, ka viņi neplāno doties uz tām. Daudzi droši vien tā saka, jo vairs netic nevienam politiķim un viņa solījumam, daudzi nevēlas balsot par partijām, jo uzskata, ka pareizāk būtu balsot par konkrētiem cilvēkiem un tādējādi veidot Saeimas sastāvu, citādi deputāti bieži vien “norok” pat ļoti labas idejas, balsojot saskaņā ar partijas principiem, vēl citiem droši vien ir ļoti grūti izdarīt izvēli un tas kļūst par iemeslu, kāpēc neiet un neizteikt savu viedokli. Jā, izdarīt izvēli par labu tai vai citai partijai šogad ir tiešām ļoti grūti. Ir zināms, kādus darbus ir veikuši iepriekšējie deputāti. Dzīvojam arī tādā laikmetā, kad informācijas aprite ir ļoti laba un daudz kas ir zināms arī par jaunajiem kandidātiem, turklāt arī pašas partijas pacenšas izrakt kaut ko ne tik glaimojošu, lai nomelnotu politiskos pretiniekus un tādējādi iespaidotu vēlētājus. Un visā šajā solījumu un informācijas jūrā ir jāmēģina atrast pareizais risinājums. Ja jau politiķi tiešām izpildītu visus savus solījumus (daži no tiem turklāt nebūtu arī pārlieku utopiski) un tiešām godīgi strādātu tautas labā, vēlētājiem būtu interese doties uz vēlēšanām, bet… Un tomēr neiet nedrīkstam! Tad tā būs mūsu pašu atbildība.
