Rankas pamatskola ir vienīgā Latvijā, kura diasporas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu
“Kāds pie jums laiks?”, “Man šodien skolā veicās labi”, “Ko tu dari?” Ar šādiem un vēl daudziem citiem jautājumiem iesākas savdabīga mācību stunda, jo skolotājs atrodas Latvijā, bet skolēns – Anglijā, Īrijā, Vācijā, Sauda Arābijā, Austrālijā, Amerikā, Spānijā. Pēc abpusējas parunāšanās, izmantojot internetu, sākas latviešu valodas apguve, jo Rankas pamatskola kopš 2015.gada janvāra ar interneta starpniecību ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem piedāvā apgūt latviešu valodu. Šo darbu ar Pateicības rakstu novērtēja arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Interese par šādu iespēju no tautiešiem ārvalstīs ir ļoti liela. Ja sākotnēji šo iespēju izmantoja tikai četri bērni, tad šobrīd to skaits sniedzas pāri diviem desmitiem. Nodarbības notiek ar skaipa palīdzību, un tās savā brīvajā laikā vada nevis divas, bet nu jau trīs Rankas pamatskolas skolotājas.
Paklausījusi vecāku
ierosinājumam
Ideja par šādu mācību veidu Rankas pamatskolas direktorei Laimai Brašei radusies, atsaucoties ārzemēs dzīvojošo bērnu vecāku aicinājumam. Šobrīd šī ir vienīgā šāda veida neformālā izglītības programma Latvijā. Direktore saklausījusi arī ārzemēs dzīvojošo bērnu vecvecāku satraukumu, ka mazbērns, kurš ir latvietis, atbrauc uz Latviju, bet nerunā latviski, un vecvecākiem nav iespējams saprasties ar saviem mazbērniem.
“Pirms dažiem gadiem kopā ar Rankas pagasta pārvaldes vadītāju aizbraucām uz Angliju. Tā kā mums ir otrā posma tālmācības programma septītajai un devītajai klasei, mūsu mērķis bija aģitēt angļu diasporas vecākus iestāties šajā programmā. Viņi mums atbildēja, ka pilnībā ir apmierināti ar izglītības sistēmu Anglijā, tāpēc uzskata, ka nebūtu vajadzīgs latviešu valodā vēlreiz pārmācīties, piemēram, vēsturi, ķīmiju, bioloģiju. Tā vietā saņēmām ieteikumu labāk izveidot tādu programmu, lai viņu bērni varētu mācīties latviešu valodu, kā arī noorganizēt nometni, lai vasarā, atbraucot uz Latviju, bērni varētu atrasties latviskajā vidē. Atbraukusi mājās ar priekšlikumu par šādas programmas izveidi 2014.gada novembrī vērsos novada domē pie Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Arņa Šķēla un izglītības darba speciālistes Anitas Birznieces. Skaidroju savu ideju, ka mācības notiks skaipā. Saņēmu norādi, lai rakstām mācību programmu, pēc kuras strādāsim. Ideju atbalstīja arī novada domē izveidotā reemigrācijas komisija. Jau pēc diviem mēnešiem šīm mācībām pieteicās četri bērni. Skolotājas Aija Krēsliņa un Mārīte Braše reizi nedēļā sāka strādāt ar šiem bērniem, lai praksē pārliecinātos, kā attālinātais mācību process norit. Ļoti drīz jau bija astoņi, tad desmit, deviņpadsmit, nu jau ir vairāk nekā divdesmit ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu, kuri apgūst latviešu valodu, tāpēc šajās mācībās iesaistījām arī skolotāju Aelitu Medejsi,” stāsta L.Braše.
Nevienas kritiskas piezīmes
Mācību saturs veidots, lai nodrošinātu saikni ar Latviju un latvietību, dotu iespēju bērniem mācīties latviešu valodu un iegūtu papildu zināšanas Latvijas vēsturē un dzīvesziņā. Pēc mācību programmu apstiprināšanas novada domes licencēšanas komisijā sācies, kā mēdz sacīt, melnais darbs, ņemot vērā arī katram bērnam izveidoto individuālo mācību programmu. Tas tāpēc, ka bērnu latviešu valodas zināšanas ir labākas, citam to gandrīz nav. Viens apgūst zilbes un vārdus ātrāk, otrs – lēnāk. “Mūs ļoti veiksmīgi sameklēja Latviešu valodas aģentūra Daces Dalbiņas personā. Viņa atbrauca uz Ranku, lai uzzinātu, kāda palīdzība mums vajadzīga. Tikām pie elektroniskajām grāmatām, darba burtnīcām un cita metodiskā materiāla. Pērn diasporas skolotājiem tika noorganizēti kursi. Izrādās, ka Latvijā ir sagatavoti tikai 12 šādi speciālisti,” stāsta direktore. Katram bērnam mācību gadā ir atvēlētās septiņdesmit mācību stundas. To laikā viņi pilda mājasdarbus, lasa, raksta diktātus un tamlīdzīgi. Mācību beigās katrs no viņiem saņem sertifikātu, kas apliecina, cik stundas mācījies, kādas tēmas apguvis. Lai rastu atgriezenisko saikni, tiek aptaujāti arī vecāki. Pedagoģes no vecākiem nesaņēmušas nevienu kritisku piezīmi.
Motivēti bērni un viņu vecāki
Skolotājas Aija, Mārīte un Aelita atzīst, ka ar diasporas bērniem strādā labprāt, jo latviešu valodas apguvē ir motivēti ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki. Nodarbībās nevalda attieksme “es negribu”. Viss tiek darīts ar prieku. Arvien vairāk bērnu piesakās no Amerikas. Šinīs dienās pieteikušies trīs bērni no Kataras. No ārzemēm uz Ranku internetā ceļo vēstules, kurās vecāki raksta, ka bērniem mācību rezultātā neilgā laikā ievērojami paplašinājies latvisko vārdu krājums. “Tas ir tāpēc, ka ar katru bērnu mēs strādājam individuāli,” uzsver Mārīte. Bērniem, kuriem ir seši, septiņi un astoņi gadi, mācību stundā piedalās arī vecāki. Kad L.Braše atkal ciemojusies Anglijā, viņai rosināts šajās mācībās iesaistīt piecus gadus vecus bērnus. “Šobrīd mums nav mācību programmas tāda vecuma bērniem, lai gan par to ir jādomā, jo ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni ļoti ātri kļūst par angļiem. Esam gatavas strādāt pie programmas arī piecus un sešus gadus vecajiem bērniem. Šīs ir neformālās mācības, tāpēc katrs mācās tik ilgi, cik kurš vēlas,” bilst direktore.
Grūtības sagādā lielā laika starpība
Skolotāja Aija, kura strādā ar bērniem no Austrālijas, atzīst, ka nelielas grūtības rada laika starpība. Ar Austrāliju mums ir septiņu stundu starpība. Ja viņiem ir pēcpusdiena, mums – agrs rīts, tāpēc mācāmies sestdienās un svētdienās, kad viņiem un man ir brīvs laiks. Ar Īrijas un Anglijas bērniem ir divu stundu starpība, tur problēmu nav,” bilst skolotāja.
Savukārt skolotāja Aelita ar bērniem no Kanādas darbu sāk desmitos vakarā. Viņa strādā ar lielākiem bērniem, kur vairāk jāpielieto angļu valoda. Skolotājas vadībā latviešu valodu apņēmies apgūt pat četrpadsmit gadus vecs puisis no Spānijas.
Mācību norisi ieskicē arī skolotāja Mārīte: “Bērniem ļoti patīk kontaktēties un tāpat vien parunāties. Mēs varētu vispār neko nemācīties, bet saredzēties un tikai sarunāties skaipā. Viņi man stāsta, kā veicies skolā, kā diena pavadīta un tamlīdzīgi. Tad sākam strādāt ar darba lapām, lai pa vidu atkal parunātos, jo ir taču jānoskaidro, vai mājās man ir kaķis vai suns, vai man ir bērni – meitas vai dēli. Četrdesmit minūtēs jau nekad iekļauties neizdodas. Es vēroju, kā bērni strādā, jo viņi jau piekūst. Ja spējam, tad izdarām visu ieplānoto, ja ne, tad atliekam uz nākamo reizi. Rakstām diktātus. Es kļūdas izlaboju, un tad tās apspriežam. Bieži vien diktāts tiek parādīts ekrānā, jo bērnam uzreiz gribas uzzināt, kā veicies. Ir arī tā, ka runājam, piemēram, par dzeni, bet bērns nezina, kas tas tāds, tāpēc tekstam pievienojam arī attēlus. Bērniem patīk viss. Man neviens nav sacījis, ka kaut ko negrib darīt. Nodarbību procesā abpusēji gūstam ļoti pozitīvas emocijas,” stāsta Mārīte.
Satiekas arī klātienē
Pozitīvās emocijas vairo arī bērnu tikšanās vasaras nometnēs Latvijā. Piemēram, 2015.gada augustā Rankā notikusi desmit dienu nometne „Saule meta zelta loku”, kurā uzņemti 30 bērni, no kuriem 17 ir ārvalstīs dzīvojošie bērni no Spānijas, Īrijas, Igaunijas, Maltas, Anglijas, Beļģijas un Vācijas, kā arī bērnu folkloras kopas “Dzīpariņi” 13 dalībnieki no Rankas. Desmit dienas visapkārt skanējusi tikai latviešu valoda. Nometnes norisei vajadzīgos piecus tūkstošus eiro piešķīris Sabiedrības integrācijas fonds. L.Braše domā, ka šai programmai atbalstu varētu sniegt arī valsts, jo tā ir iespēja, kā saglabāt saikni ar tautiešiem ārvalstīs. Līdzīga nometne “Riti, riti kamolīti” no 1. līdz 7.augustam Rankā notikusi arī šajā gadā, kurā kopīgi atpūtušies 30 bērni – 15 no Latvijas, 15 – no Spānijas, Īrijas, Igaunijas, Maltas, Anglijas un Austrālijas. Ar maģiskā kamola palīdzību nometnes dalībnieki apstājušies dažādās Latvijas vēstures pieturvietās, apgūtas seno amatu prasmes, bijušas ekskursijas. Nometnes projekta izmaksas pilnībā segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
“Bērni, ar kuriem strādājam tālmācībā, ļoti gaida tikšanos ar mīļajām skolotājām Latvijā. Viņi raksta vēstules, tiekoties samīļo. Tas viss patiešām ir no sirds. Nekāda samaksa nespēj atsvērt šo sirsnīgumu, jo tas, ko dara skolotājas, ir sirdsdarbs. Es apbrīnoju viņu veikumu,” uzskata l.Braše. Skolotājas steidz stāstīt, cik skaistus apsveikumus saņēmušas Skolotāju dienā, Ziemassvētkos un citkārt, cik daudz labu vārdu uzklausījušas no bērnu vecākiem. “Ja bērnu būs vēl vairāk, piesaistīsim vēl kādu skolotāju, kā arī turpināsim attīstīt šo diasporas sadarbību, domājot par vienota centra izveidi, lai arī ārzemēs izveidotās latviešu skolas daudz vairāk piesaistītu tur latviešus. Tāpēc jau bērniem šī mācību sistēma ir interesanta, ka neliek atzīmes. Mūsu lielākais vērtējums ir skolotāja uzmundrinājums un pateicība par darbu,” piebilst direktore.
“Visas ārzemēs dzīvojošās latviešu ģimenes, kuras mūs sameklē, ir ļoti motivētas, lai bērns apgūtu latviešu valodu.
Šī motivācija nav saistīta tikai ar latviešu valodas saglabāšanu, bet ar iespējamo atgriešanos Latvijā. Šajā gadā jau ir Latvijā atgriezušās vairākas ģimenes. Viena ģimene bija no Rankas. Mārupē atgriezās ģimene no Sauda Arābijas. Ir ģimenes no Anglijas un Amerikas, kas sevi nākotnē redz tikai Latvijā, tāpēc esam gandarītas par to, ko mēs darām. Stimulu mūsu turpmākajai darbībai dod arī tas, ka, redzot, kā bērns mācās latviešu valodu, to sarunvalodas līmenī vēlas iemācīties arī kāds no viņa vecākiem, kurš pēc tautības nav latvietis,” saka Rankas pamatskolas direktoreLaima Braše. Varam tikai apbrīnot, cik bērni savstarpēji ātri saprotas un sadraudzējas, cik ātri dzimst viņu draudzība, cik ātri palielinās latvisko vārdu krājums. Pārsteidz, ar kādu interesi viņi iepazīst Latviju.
