Daži zaļi asniņi lauksaimniecības akūtākajā nozarē piensaimniecībā jau redzami, un septembris, oktobris varētu būt laiks, kad piena pārstrādātāju eksporta tirgu sakustēšanos sajūt arī zemnieki, kas tiem nodod pienu, saka nozares galva zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Vienlaikus gan viņš uzskata, ka krīzes nestas korekcijas nozares spēlētāju skaitā vēl būs redzamas.
– Vispirms par piensaimniecību Latvijā – tiek jau runāts, ka kritiskākais punkts ir sasniegts un sliktāk vairs nevajadzētu būt. Kas liecina, ka piena tirgus sāk atdzīvoties?
– Atdzīvoties – tas nebūtu pareizi. Es drīzāk teiktu – tas sāk stabilizēties. Nupat biju “Preiļu sierā”, un Šņepsta kungs teica, ka viņš jūt, ka siera cenas sākušas augt, tonnā par 70 – 80 eiro. Un viņa prognoze ir tāda, ka process turpināsies pozitīvā virzienā. Lai gan ar 60% cenas kritumu 70 – 80 eiro pieaugums uz tonnu nav liels. Bet tendence ir. Aktivizējas Eiropa, trešās valstis. Piena iepirkuma cenas arī ir stabilizējušās (vidējā piena iepirkuma cena jūnijā ir ap 11 santīmiem kilogramā – red.). Tās ir ļoti dažādas Latvijas reģionos – ir, kur maksā 15 – 16 santīmu, ir, kur 20 – 22, ir, kur 10 santīmu par piena litru.
– Ir arī tādas vietas kā jūsu pieminētais “Preiļu siers”, kur zemnieks par mēneša garumā nodotu pienu saņem pavadzīmi, kurā rakstīts precīzi Ls 0,00.
– Jā, tikai neviens man nevarēja uzrādīt šo pavadzīmi.
– Pieļauju, ka zemnieki baidās no Jāzepa Šņepsta. Kad paši piensaimnieki sāks izjust to, ka “Preiļu sieram” sakustējušies eksporta tirgi?
– Varbūt septembrī, varbūt oktobrī, jo gandrīz visa “Preiļu siera” produkcija tiek eksportēta. Tad, kad cenas augs nevis par 80, bet par 200 – 250 eiro par tonnu. Tiklīdz (pārstrādātājiem) būs nauda, tā arī sajutīs.
– Runājot par vietējo tirgu, esam sprieduši ar ekspertiem par iespējamām pārtikas cenu izmaiņām veikalos līdz gada beigām. Tiek prognozēts, ka cenas vēl samazināsies, arī piena produktiem. Kā vērtējat – vai pēc šāda scenārija piena pārstrādātāji starpību varētu ņemt uz sevi, jebšu tas nozīmē, ka iepirkuma cena vēl saruks?
– Vispirms – es nevarētu piekrist ekspertiem, kas saka, ka cenas ievērojami kritīsies. Ja būs tā, ka maksātspēja stipri samazināsies, redzēsim, jo nav jau runas par vienu vai diviem “šņepstiem”, bet par 29 piena pārstrādes uzņēmumiem.
– Vai jūs pieļaujat, ka piena iepirkuma cena tomēr varētu vēl kristies?
– Tīri teorētiski es varētu piekrist, bet nedomāju, ka praktiski piena iepirkuma cena varētu samazināties. Ir arī citi faktori, kas jāņem vērā – rudenī un ziemā pieniņa būs mazāk, bet kombinātiem tas tāpat būs vajadzīgs. Tātad cena varētu nevis noturēties šajā līmenī, bet pat mazliet pieaugt.
– Tātad piensaimniekiem tagad galvenais ir pārlaist vasaru?
– Jā, un kombinātiem būs jāpārvērtē (darbs). Ja nevarēs konkurēt, kāds vienkārši nevarēs turpināt. Pārstrādātāju mums ir krietni par daudz. Un tādiem uzņēmumiem kā “Valmieras piens” uzdevums būtu eksportēt 100% produkcijas, jo viņu jaudas, iekārtas un līmenis, kā tie strādā, to atļauj. Ir arī visi sertifikāti.
– Kas līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens?
– Nezinu, uzņēmīgums varbūt. Nu, kāpēc es aizbraucu uz Pēterburgu un redzu, ka visos veikalos ir iekšā lietuvieši? Kad biju Pleskavā, man teica – jums ir ļoti laba, kvalitatīva produkcija, mēs to gribam. Kad prasu, kas par problēmu, viņi saka – “nu, naverna ņepriježžaļi vaši ļuģi” (acīmredzot, jūsējie neatbrauca – no krievu val.). Lietuvieši ir vairāki tādi “probivnije” (izsitēji – no krievu val.), kas iet virsū, saka – vajag, vajag! Mazajiem kombinātiem gan ir mazas cerības Maskavā braukt un sisties, viņu jauda ļautu apgādāt tikai vienu pavisam mazu veikalu ķēdi. Tāpēc arī ar cerībām raugos, ka krīze mazos varētu vienkārši piespiest apvienoties, jo tirgus ir.
– Mūsu daudzo piena kombinātu vidū pa šo krīzes gadu jūtamu bankrotu nav bijis. Jūs esat cilvēks, kas nācis no biznesa vides – kā jūs to skaidrotu?
– Es to stāstu sausu muti, ka ar šādu patēriņu tik daudziem kombinātiem ražot tādu daudzumu vienu un to pašu produktu galīgi nav pareizi. Es domāju, ka krīze ieviesīs vēl korekcijas. Tās vēl būs.
– Vietējiem ražotājiem par labu patlaban runā “Atbalsti savējos!” saukļu vilnis.
– Bet šādi tos savējos atbalstām pulka par maz. Ar visām normām un Eiropas direktīvām gribam būt dikti labi. Tas mums jau no padomju laikiem, kad visu normu ieviešanā gribējām būt pirmie un līdz galam. No tā, ka neieviešam momentā un nežņaudzam savējos, viņiem ir vieglāk dzīvot.
Mūsu uzņēmumi arī tādēļ uzstāj, ka vajadzīgs tirdzniecības likums, par ko Eiropa mums teiktu “fui”, bet mēs to uzrakstām, pieņemam un lūdzu, sakiet mums “fui”! Likums valstī ir likums, un, kamēr to neviens nav atcēlis, tas jāpilda.
– Protekcionisms, un kā tik vēl mēs to varētu nosaukt.
– Jā, lieciet visus tos vārdus rindā, bet mūsu cilvēkiem tas dod iespēju izdzīvot. Mēs grimstam, ziemā domāsim, kā tikt pie iztikas, bet, par spīti tam, mūsu nostāja ir brīva — nāciet, brauciet, tirgojieties, vediet caur trešajām valstīm iekšā!
– Kad nācāt amatā, teicāt, ka viens no mērķiem ir padarīt lauksaimniecību par biznesu vairāk, nekā tas bijis līdz šim. Kādus soļus esat spēris šajā virzienā?
– Tie ir daudzi, uz vidēja termiņa nākotni vērsti soļi, kam rezultāti vēl nav redzami. Viens no tiešākajiem efektiem ir tiešā tirdzniecība – aizbraucu, pārdevu, nauda kabatā. Kaut vai par subsīdiju naudu runājot, tūlītēju efektu sniedza tas, ka mums pusgada laikā izdevās iedot zemniekiem gandrīz visa gada naudu.
– Iepriekš jau esat atzinis, ka ministrijas aparāts ir «notievējis», kā rezultātā izdevies ietaupīt 42 miljonus latu. Sakiet, vai šai labi iesāktajai praksei varētu būt turpinājums?
– Valsts administratīvā struktūra ir smagnēja, tai skaitā lauksaimniecībā, un ierēdņu ir par daudz. Un, runājot tieši par ministrijas aparātu, – vēl noteikti ir iespējams to samazināt.
– Kad un kādi soļi šeit ir gaidāmi?
– Gaidāmi nākamie budžeta grozījumi, kad tas vienkārši būs jādara. Visiem, ne tikai mums.
– Runājot par ministrijas paspārnē esošajām institūcijām – Pārtikas un veterināro dienestu un Lauksaimniecības datu centru, kas abas strādā ar lopkopību. Vai par prātīgu soli nebūtu uzskatāma to apvienošana?
– Ir domas, kā šīs struktūras varam labāk apvienot. Bet nebūtu pareizi, ja mūsu darbinieki par to uzzinātu no avīzes. Šis jautājums ir darba kārtībā un nav aiz kalniem, un attiecināms ne tikai uz šīm institūcijām vien.
