Šobrīd esmu pilnībā aizgājis projām no politikas, ja man jāsēž starp muļķiem, tad man katru dienu jāiet vannā, lai nomazgātu netīrumus, kas ar laiku pielīp tā, ka tos nav iespējams nomazgāt.
“Šobrīd esmu pilnībā aizgājis projām no politikas, ja man jāsēž starp muļķiem, tad man katru dienu jāiet vannā, lai nomazgātu netīrumus, kas ar laiku pielīp tā, ka tos nav iespējams nomazgāt,” dziednieks un rīkstnieks Jānis Ligers izteikumos nebaidās no skarba tiešuma.
– Teiktais nozīmē, ka jūsu hobijs ir pāraudzis specialitāti?
– Tā notika, jo mans hobijs bija netradicionālo dabas parādību izpēte, tostarp rīkstniecība un tautas medicīna. Ar rīkstniecību sastapos pirms 49 gadiem, kad tēvs uzbūvēja jaunu māju. Pēc pirmās nakts pārgulēšanas, otrā rītā, kad sapulcējāmies pie brokastu galda, mani divi brāļi un trīs māsas – priecīgi, labi izgulējušies, bet es jutos, kā caur gaļas maļamo mašīnu izlaists. Pēc neilga laika pie mums ciemojās nu jau aizsaulē aizgājušais Lauksaimniecības akadēmijas rektors Edgars Ozols. Viņš bilda, ka jānosaka āderes, un pēc nedēļas atbrauca kopā ar rīkstnieku, kas, iegājis istabā, kur gulēju, precīzi aprakstīja manas izjūtas. Biju padomju laika students, tāpēc nepieļāvu, ka klūdziņa rokās var norādīt āderes. “Ko, dēls, strīdies, pamēģini!” Izrādījās, ka pats spēju noteikt āderes.
– Ņemot vērā pieredzi, uzskatāt, ka āderes veicina hroniskas kaites?
– Esmu apsekojis vairākus tūkstošus cilvēku, desmitiem tūkstošu dzīvnieku un simtprocentīgi pārliecinājies, ka visas hroniskās slimības saistās ar zemes aktīvajām zonām jeb āderēm, īpaši to krustpunktiem. Daudzus gadus ārsti domāja, ka ļaundabīgais audzējs ir vecu cilvēku kaite, bet tagad skaidrs, ka ar vēzi slimo dažāda vecuma ļaudis. Jutīgi pret šīm zonām ir mazi bērni, kas nemitīgi raud, bet, tikai par pusmetru pārvietojot gultu uz vienu vai otru pusi, raudāšana mitējas. Skolas bērni ilgu laiku atrodoties zemes aktīvo zonu vietā, jūtas noguruši, nespēj koncentrēties, ir nervozi. Aktīvās zonas ir kaitīgas, cilvēkam guļot, jo miega stāvoklī pārstāj darboties aizsargmehānismi un prāts, strādā tikai zemapziņa.
– Atrašanās uz āderēm ietekmē arī dzimstību?
– Noteikti. Mani novērojumi liecina, ka ir ne mazums ģimeņu, kas tikušas pie ilgi gaidītā mazuļa pēc tam, kad pārvietojušas guļasvietu projām no aktīvās zonas starojuma vietas. Esmu saņēmis atsauksmes, ka, lūk, pēc manas viesošanās vienā vai otrā mājā sieva tikusi pie bērna. Izklausās visai amizanti, vai ne?
– Vai par āderēm var pateikt arī kaut ko labu?
– Aktīvās starojuma zonas veicina garīgu un fizisku darbu. Pagaidām nevaru izskaidrot, kāpēc, bet šīs zonas it kā pievelk cilvēkus, jo viņi uz tām novieto gultu, galdu, kādu citu priekšmetu. Tā rīkojas 80 procenti, bet tikai 20 procenti izvēlas no starojuma brīvas zonas. Arī mans rakstāmgalds mājās atrodas uz āderu krustpunkta. Esmu ievērojis, ka pie tā strādājot, domas un teikumi galvā veidojas ātrāk, nekā roka spēj tos pierakstīt.
Pēc maniem novērojumiem āderes veiksmīgi atrod visi dzīvnieki, kad viņiem tuvojas dzemdības, jo tad tās norit bez sarežģījumiem, daudz vieglāk un ātrāk, piemēram, kuces un kaķenes atsakās dzemdībām izmantot cilvēku iekārtotās vietas. Latvieši arī melnās pirtis cēla uz āderu krustpunkta, bet sievas gāja tur dzemdēt. Manuprāt, mediķiem dzemdību namos un nodaļās vajadzētu padomāt, kur novietot nepieciešamās iekārtas, lai atvieglotu šo cilvēku sugas saglabāšanas nozīmīgo procesu. Tomēr izvairīšanās no āderēm cilvēkus pasargā no daudzām problēmām, jo netiek skarta viņu dzīvības enerģija.
– Kas tādā gadījumā ir nāve?
– Neviens mediķis uz to nav spējis atbildēt pareizi. Viens saka, nāve ir tad, kad beidz dalīties šūnas. Tad es jautāju, vai tad morgā šūnas nedalās, ja mirušajam turpina augt mati un nagi? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, ar kolēģi veicām eksperimentu, izmantojot peli un speciālu aparātu, kas ļauj fotografēt bioloģiskās enerģijas starojumu. Vispirms ieguvām peles ķepiņas attēlu un starojumu tai apkārt, kad pele atradās agonijā, fotografējām atkal un ieguvām attēlu, kas pierādīja, ka šis starojums ir daudzkārt spēcīgāks. Tikai tad, kad pele bija mirusi, enerģijas vietā – melnums. Varbūt es kādreiz domāšu citādāk, bet šobrīd uzskatu, ka nāve ir tad, kad cilvēku uz neatgriešanos atstāj dzīvības jeb bioloģiskā enerģija.
– Vai āderes var neitralizēt?
– Var, bet sakiet, vai visi pasākumi, kad cilvēce mēģinājusi pārveidot dabu, pēc kāda laika nav likuši dabai vērsties pret cilvēku? Dabai pašai bez cilvēces nekad nav bijis nekādu problēmu.
Parādoties domājošajam cilvēkam, sākās problēmas. Citēju kaut kur izlasītu izteikumu, ka “cilvēka smadzenes ir orgāns, ar kura palīdzību cilvēks domā, ka domā”. Bet vai domā? Visas darbības ar apkārtējo dabu ir novedušas pie katastrofas. No dabas mēs nedrīkstam gaidīt žēlastību, jo esam raduši no tās ņemt, nevis dot. Arī sevis pasargāšana no āderēm var radīt haosu. No sevis atbīdot aktīvo zonu, mēs to pietuvinām kaimiņam, kā tas notiek daudzdzīvokļu mājās. Vislabākais, kā izsargāties no āderēm, ir nebūt kontaktā, bet sadzīvot ar tām. Apgalvot, ka tas nav iespējams, ir muļķības, jo Latvijā āderu zona nav desmitiem metru plata, retos gadījumos tā mērāma pāris metru platumā.
– Ierīces starojuma neitralizēšanai, dzīvnieku ādas?
– Daudz ko nosaka bizness un cilvēku vēlme nopelnīt, savukārt dzīvnieku ādas un cits āderes neitralizēs tikai neilgu laiku. Dzīvojamās telpās neiesaku izvietot dzīvnieku ragus un izbāzeņus, jo tiem ir slikts starojums. Bieži vien cilvēki, kuru guļamistabās pie sienām ir ragi, sūdzas, ka slikti guļ. Maģisku rīcību, kas no āderēm neatbrīvos, bet tās nedaudz novirzīs, agrāk piekopa mūsu mātes, kas, noliekot bērnu gulēt, viņu pārkrustīja.
– Vai iespējams dažādu slimību ārstēšanai izmantot priekšmetu, kas bijis klāt, cilvēkam mirstot?
– Tas ir iespējams. Visbiežāk tas var būt gredzens, kas darināts no zelta vai sudraba, jo tas uzņem, saglabā un atdod enerģiju. Pabraukot ar šādu gredzenu slimu vietu, tā atveseļojas. Interesanti, ka šī vieta nekad mūžā vairāk nesāp, ja to miršanas brīdī pabrauka ar mirēja roku. Man bija tikšanās ar kādu medicīnas māsu, kurai bija aizdomas par galvas smadzeņu audzēju. Māsiņa, dežurējot slimnīcā un redzot, ka tūlīt kāds slimnieks aizies mūžībā, saņēmusi dūšu un turējusi viņa roku sev uz galvas. Kad aizgājusi uz kārtējo pārbaudi, bijusi pārsteigta gan pati, gan ārsti – no audzēja ne vēsts. Katram ir brīva izvēle, to pieņemt vai nepieņemt.
– Kas vēl spēj uzņemt un saglabāt informāciju?
– Piemēram, akmeņi, veci koki, spoguļi un mājas. Slimu cilvēku ārstēšana ar akmeņiem ir tautas medicīnas paveids. Ar sarežģītām mūsdienu metodēm ir pētīti veci koki. Izrādās, ka viņi spēj uzņemt apkārtējo informāciju. Ir cilvēki, kas nespēj sadzīvot ar no paaudzes paaudzē pārmantotu vecu spoguli, jo tas ir saglabājis informāciju par šīm dzimtām – gan labo, gan slikto, tāpēc iesaku atbrīvoties no veciem spoguļiem. Bieži vien cilvēki iegādājas vecu māju un tajā jūtas ārkārtīgi slikti. Būvējot māju, jāņem vērā, ka tai nevajadzētu atrasties vietā, kur kādreiz bijis, piemēram, krogs, ceļš, dzirnavas, kur iepriekšējā māja nodegusi vai iespēris zibens, kur lijušas cilvēku vai dzīvnieku asinis. Diemžēl arī Latvijas pilsētās daudzviet mājas ir būvētas uz vecām kapsētām. Esmu bijis mājā, kur uz sienas saskatīju asinis, kuru jau pēc neilga brīža tur vairs nebija. Tas nozīmē, ka uz mani tobrīd kaut kas iedarbojās. Kad vēlāk saimnieki istabā, kur redzēju asinis, mainīja grīdu, atklājās, ka vienā istabas stūrī zem grīdas ir cilvēku kauli.
– Uzskatāt, ka bez šīs ir vēl kāda cita dzīve?
– Cilvēkam šī dzīve ir viens periods, kas jāizdzīvo. Pēc tās viņš aiziet nākamā fāzē, pievienojoties vairākumam, lai gan neviens šodien vēl konkrēti nezina, kāda ir šī cita pasaule. Zinātnieka Pavlova pēdējie vārdi mirstot bija: “Tad tā tas ir!” Kas viņam šajā brīdī atklājās, neviens nevar pateikt. Iespējams, ka arī mēs patiesību uzzināsim tikai aiziešanas brīdī.
– Skaitļu nozīme cilvēka dzīvē?
– Ļoti liela, piemēram, tiem, kam ir personīgās automašīnas, vēlams, lai numura zīmē, saskaitot vienzīmes ciparus, to summa būtu 3. Tā ir dievišķā aizsardzība. Automašīnas priekšā lūzīs koki un dzelzs stabi, ja tā cietīs avārijā, cilvēki paliks neskarti. Neticami, bet tā ir. Varu minēt daudz piemēru, kur šī aizsardzība ir darbojusies. Ir skaitļi, kas spēj aizsargāt cilvēkus no visām likstām, tāpēc tos nevar atstāt bez ievērības.
***
Vizītkarte
– Jānis Ligers dzimis 1935.gadā kā ārstu dzimtas pēctecis. Ģimenē kopumā ir 17 ārsti.
– Ir veterinārmedicīnas zinātnieks, izgudrotājs un dažādu grāmatu un rakstu autors. Bijis Latvijas Tautas frontes revīzijas komisijas loceklis, veicis Rīgas rajona ekoloģiskās un dabas resursu aizsardzības komisijas priekšsēdētāja pienākumus. 2000.gadā ievēlēts par Salaspils domes priekšsēdētāju.
– Kopš 1957.gada pēta ekoloģiskās problēmas un parapsiholoģiskos fenomenus. Ir rīkstnieks un tautas dziednieks.
– 1989.gadā Salaspilī izveidojis bioenerģētikas centru “Aura”, kur strādājis kopā ar medicīnas darbiniekiem.
– Šogad izdota J.Ligera jaunākā grāmata “Neparastais ikdienā”.
