Stāmerienas ezers ir ne tikai pagasta iedzīvotāju, bet arī daudzu gulbeniešu iecienīta atpūtas vieta. Aizvien lielāka teritorija apkārt ezeram kļūst par privātīpašumu, tāpēc parādās norādes “Privātīpašums”.
Stāmerienas ezers ir ne tikai pagasta iedzīvotāju, bet arī daudzu gulbeniešu iecienīta atpūtas vieta. Aizvien lielāka teritorija apkārt ezeram kļūst par privātīpašumu, tāpēc parādās norādes “Privātīpašums”.
Saimnieki rūpējas par ezeram piegulošo zemes platību, nopļauj zāli, gādā par to, lai nebūtu piemētāti atkritumi, izcērt krūmus un tamlīdzīgi. Saprotami arī privātīpašnieku iebildumi, ka atpūtnieki ne vienmēr prot atstāt aiz sevis kārtību, lai gan pēc tam norāda, ka atpūtas vietā nevalda kārtība. Līdzīgi domā arī atpūtas vietas “Lāčauss” nomniece Lāsma Čerņika, kura minēto atpūtas vietu no Stāmerienas pagasta padomes iznomājusi uz 49 gadiem.
“Lāčauss” nekad dokumentāli nav bijusi noformēta kā atpūtas vieta vai peldvieta. To par tādu ir padarījuši cilvēki, kuri te brauc peldēties un atpūsties, jo viņiem tā patīk. Ja kādam šķiet, ka es pārāk maz daru, lai uzturētu atpūtas vietu kārtībā, tad nevienam nav liegts meklēt citu. Rajonā ezeru un ērtu pludmaļu ir pietiekami daudz.
Cilvēki pārmet, ka atpūtas vietā, kur sauļojas atpūtnieki, cauri brauc vieglās automašīnas, bet tad, kad mēs četrus gadus, lai iebrauktu, likām maksāt, neviens nevēlējās to darīt labprātīgi. Prasīto naudas summu labprāt maksāja iebraucēji, nevis gulbenieši. Šī bija vienīgā iespēja iekasēt naudu, lai sarūpētu malku ugunskura vietai un tamlīdzīgi. Ievērojama atpūtnieku daļa varēja braukt ar automašīnām, saceļot putekļus un traucējot pārējiem, un nemaksāt, bet man kā nomniecei zemes nodoklis gan ir jāmaksā, vai ārā ir ziema vai vasara. Arī atkritumi man ir jāizved par saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka es visu laiku esmu sponsorējusi atpūtniekus.
Man aizrāda, ka es dzīvoju un strādāju Rīgā, tāpēc reti esmu Stāmerienā un nespēju rūpēties par sakoptību “Lāčausī”, tomēr šodien daudzi cilvēki strādā Rīgā, bet īpašumi viņiem ir citā vietā. Man pagastā dzīvo māte, kas šo atpūtas vietu uzmana. Arī šogad atkritumus izvedu par saviem līdzekļiem, nevienam neprasot naudu.
Arī Smoņu senkapi man tagad gandrīz vai jāsargā. Drīzumā atkal sāksies izrakumi. Uzskatu, ka man par šo kapu uzraudzību pienāktos atlīdzība, bet es neko nesaņemu. Šajos gados, kopš nomāju atpūtas vietas teritoriju, esmu līdzekļus tikai iztērējusi, nevis ieguvusi. Latvijā vasara ir īsa – trīs mēneši, kuru laikā neko nevar nopelnīt, bet pa ziemu visu izdemolē, salauž un izposta. Cik reizes varu likt jaunu jumta segumu nojumei virs ugunskura vietas, ja kāds to atkal aiznes? Man vienu brīdi radās doma, ka vispār neko nekopšu un nedarīšu, lai brauc un atpūšas pašu piedrazotajā vietā, jo uzskatu, ka man adresētie pārmetumi, ka “Lāčauss” nav sakārtota, ir nepamatoti.
Nomas līgumā nav norādīts, ko es minētajā teritorijā varu darīt. Varu kaut vai audzēt zāli un pļaut sienu. Pārmest, ka neko nebūvēju atpūtas vajadzībām, arī nevar, jo tas nav paredzēts.
Ja atpūtnieki nepratīs atstāt pēc sevis sakoptu vietu, būšu spiesta man iznomātajai teritorijai aplikt žogu. Pagastā ir vairāki ezeri, pie kuriem arī iespējams patīkami atpūsties. Līdz šim nevienu prom neesmu dzinusi, bet nekārtību mīlošie kādreiz mani sadusmo. Esmu runājusi ar vairākiem cilvēkiem, kas mēģinājuši atpūsties citur, bet diemžēl raidīti prom no privātās teritorijas. Viņi bilda, ka neesot citas vietas kā vien “Lāčauss”, kur atpūsties, bet kāpēc uzskata, ka tajā var neievērot kārtību?
Nākotnē ir paredzēts izstrādāt SAPARD projektu, lai saņemtu līdzekļus, kurus varētu izlietot atpūtas vietas labiekārtošanai. Pagaidām paši mācīsimies ievērot kārtību atpūtas vietā!
Nomnieces Lāsmas Čerņikas domas pierakstījusi Malda Ilgaža
