Jaungulbeniete Linda Auzāne piedalījās valsts mūzikas koledžu un vidusskolu konkursā vijolniekiem.
Jaungulbeniete Linda Auzāne piedalījās valsts mūzikas koledžu un vidusskolu konkursā vijolniekiem. Tajā uzstājās pieci labākie koledžu audzēkņi un Gulbenes mūzikas skolas skolniece Linda. Viņa izpildīja konkrētu programmu un kopā ar diviem koledžu studentiem piedalīsies konkursa finālā Rīgā.
Linda spēlē mūzikas skolas kamerorķestrī un ir koncertmeistare, spēlē kapelā, dzied Jaungulbenes sieviešu ansamblī “Noskaņa”.
“Esmu daudz domājusi, vai dzīvē veidot vijolnieces karjeru. Ir daudzi par un pret. Gulbenes mūzikas skolu esmu beigusi un, pedagoģes Indras Ieviņas vadīta, turpinu mācības 8. klasē,” saka Gulbīša vidusskolas 11. klases skolniece Linda. Viņa uzskata, ka mūziķa dzīve nav viegla. Tas ir dzīvesveids. “Ar mūziku nevar kā matemātikā – iemācīties skaitļus, formulas. Tajā nepārtraukti sevi jāpilnveido. Jārēķinās ar laiku, nepieciešams gribasspēks,” secina Linda.
“Reizēm šķiet, ka viss jāmet pie malas. Arī vijole vairs nešķiet mīļa. Bet pēc panākuma instruments atkal kļūst mīļš, un rodas vēlme sasniegt kaut ko jaunu. Kad uzzināju, ka koledžu konkursā esmu izturējusi atlases kārtu, neslēpu savu prieku. Konkurence bija liela. Ar mani spēkojās audzēkņi, kas jau guvuši atzinību dažādos konkursos. Šķiet, ka toreiz spēju īstenot vēlmi nospēlēt labi,” atceras Linda.Viņa priecājas, ka ar skolotāju I. Ieviņu radusi labu kontaktu. Skolotāja ir tā, kas pārliecina, kad Lindai ir grūti noticēt saviem spēkiem. “Reizēm uz stundu dodos pārliecināta, ka esmu sagatavojusies, bet tomēr nevedas. Vienkārši tajā brīdī man ir cita noskaņa nekā skaņdarbā paustā. Tā nedrīkst būt, ka vijole un vijolnieks katrs pārdzīvo savu,” atzīst Linda.
