Gulbenieti Ilvitu Kļaviņu turpmāk vienmēr sajūsminās itāļu viesmīlība un laipnība, kā arī pārsteigs spāņu kūsājošais temperaments un skaļums.
Gulbenieti Ilvitu Kļaviņu turpmāk vienmēr sajūsminās itāļu viesmīlība un laipnība, kā arī pārsteigs spāņu kūsājošais temperaments un skaļums, jo viņa no 1. līdz 9.septembrim bija Itālijā, kur ne tikai iepazinās ar jauniem draugiem, bet arī guva daudz iespaidu par šo valsti.
Kopā ar viņu bija arī gulbenieši Santa Rubene, Lauris Šķenders, Egija Laganovska, Mārtiņš Bogdanovs un divas meitenes no Rīgas Agnese Priede un Ilze Štrausa.
Vispirms no Rīgas jaunieši lidojuši uz Prāgu, tad – uz Romu, kur pavadīta viena diena, un pēc tam desmit stundas vilcienā braukuši uz Lečas pilsētu, no kuras vēl vajadzējis nokļūt Castrignano die Greci ciematā.
Projektā kopā ar jauniešiem no Latvijas darbojās arī puiši un meitenes no Spānijas, Turcijas, Somijas, Austrijas un Itālijas, kas kopīgajos pasākumos mēģināja atrast Eiropas Savienības plusus un mīnusus. Pēdējos tā arī neizdevies rast, jo visi atzinīgi novērtējuši iespēju, piemēram, apceļot dažādas valstis, iepazīt to kultūru.
Iemācās ļauties diendusai
Ilvita stāsta, ka ne tikai viņu, arī pārējos grupasbiedrus pārsteigusi itāļu viesmīlība, laipnība un arī temperaments.
“Mūs sagaidīja Antonio un tā, it kā mēs jau būsu sen pazīstami, metās visus apskaut un bučot. Atceroties tas viss šķiet pozitīvi, bet pirmajā brīdī ieslēdzās latviešu atturīgā mentalitāte: ko viņš atļaujas! Vēlāk pie tā pieradām, lai gan sākumā pastiepām pretim roku, kas savukārt samulsināja itāļus,” smejas Ilvita. Viņu pārsteidzis itāļu iekšējais miers, lai gan sākotnēji Ilvita uzskatījusi itāļus par ārkārtīgi temperamentīgiem cilvēkiem.
“Man nepierasts šķita viņu dzīves režīms. Aktīvā dienas dzīve itāļiem sākas pulksten 8.00 no rīta un ilgst apmēram līdz 13.00, bet no pulksten 13.00 līdz 17.00 ir pusdienlaiks. Šajā laikā tiek ieturētas pusdienas, kam seko diendusa. Aktivitātes atsākas pulksten 17.00 un ilgst līdz pat rītam, kad darbojas krodziņi, diskotēkas. Pusdienlaikā slēdz visus veikalus, ielas – tukšas, visapkārt – klusums. Pēc dažām dienām arī mēs paši sākām gulēt diendusu, jo saule ļoti nogurdināja,” stāsta Ilvita.
Sievieti vakaros pavada vīrietis
Kopā ar grupasbiedriem viņa apmeklējusi arī dažus krodziņus. Atkal pārsteigusi itāļu pat pārliekā viesmīlība.
“Tikko bijām spēruši soli pāri krodziņa slieksnim, tūlīt bija klāt viesmīlis, lai apvaicātos, ko vēlamies. Palūdzām olīvas, domājot, ka to būs pavisam nedaudz, kā tas pieņemts pie mums, bet mums priekšā nolika bļodu ar olīvām un cepumus. Bildām, ka par visu maksāsim, bet krodziņa īpašnieks uzsvēra, kā tā esot viņa viesmīlības izrādīšana. Vēl kādā reizē aizgājām nobaudīt kapučino. Kad grasījāmies maksāt, bāra saimnieks atkal atteicās no naudas,” pārsteigta Ilvita.
“Itāļi nekādā gadījumā nav uzbāzīgi un agresīvi, bet izteikti pieklājīgi gan. Vienu noteikumu gan, esot Itālijā, ieteicams ievērot: vakaros sievietes vienas pašas pa ielām nestaigā. Šajā valstī valda galants noteikums, ka vīrietis ir sievietes pavadonis. Šo noteikumu cītīgi ievērojām, lai izrādītu cieņu šīs valsts kultūrai,” stāsta Ilvita. Viņu pārsteigusi arī itāļu ārējā nepārspīlētā, kvalitatīvā sakoptība.
“Latviešu vīrietis nekad neatļautos uzvilkt rozā kreklu ar baltām svītrām vai rozā sandales, bet itāļi to atļaujas. Iespējams, ka itāļu vīrietis ir latviešu sievietes sapnis, jo viņš prot arī skaisti un emocionāli dejot un dziedāt. Man šķita neparasti, ka itāļu vīrieši nekautrējas izrādīt emocijas un neslēpj aizkustinājuma asaras. Bija patīkami vērot kultūru, ko nav piesārņojuši sabiedrības diktēti stereotipi un aizspriedumi,” atzīst Ilvita.
Piedāvā galvenokārt miltu ēdienus
Viņa atceras, cik nepacietīgi pēc desmit stundu brauciena gaidījuši pirmo ēdienreizi, cerot, ka galdā tiks celts kārtīgs ēdiens, bet diemžēl nācies vilties, jo uz šķīvja atradies tikai pīrāgs ar saldu pildījumu (kruasāns), bet blakām – krūzīte ar kapučino.
“Tajā brīdī domāju, cik latvieši ir ēdienos izsmalcināti, turpretim itāļi – jo ātrāk no virtuves laukā, jo labāk. Mūs ļoti daudz cienāja ar dažādām picām un pastu (makaroni ar gaļu, sieru, zivīm un citām piedevām). Tā vietā, lai lielākoties pārtiktu no miltu ēdieniem, sapņojām par dārzeņiem, augļiem un Latvijā audzētiem kartupeļiem,” stāsta Ilvita.
Castrignano die Greci ciemats atrodas Itālijas “zābaka papēdī”, tāpēc īpaši iepazīta šī valsts daļa, saukta par Solento apgabalu, kas salīdzinoši tiek uzskatīts par pieticīgu, jo tajā nav lielu ražošanas uzņēmumu kā valsts ziemeļos. Redzēto papildinājušas peldes Adrijas jūrā. Ilvitu pārsteiguši neskaitāmie ielu tirgotāji, kas katram garāmgājējam piedāvājuši iegādāties dažādus priekšmetus un jūras veltes.
Katrā dienā – viss pēc plāna
Viņa stāsta, ka par jauniešu aktivitātēm aktīvi interesējies arī ciemata mērs.
“Viņš pie mums ieradās kā savējais starp savējiem, tērpies brīvā apģērbā, palaikam kādam uzsita uz pleca, ļāvās jokiem, apskāvās ar paziņām un tamlīdzīgi. Jutāmies pārsteigti, apzinoties, ka pret Gulbenes pašvaldības vadītāju ievērojam noteiktu distanci. Vienā dienā kopīgi stādījām kokus un pie katra piestiprinājām valsts karodziņu. Jaunieši nebaidījās mēram pat uzliet ūdeni, ko viņš uztvēra kā pašsaprotamu joku,” smejas Ilvita.
Katrai valstij vajadzējis sevi ar kaut ko prezentēt, cienājot ar nacionālajiem ēdieniem, rādot dejas un dziedot.
“Mēs Latviju prezentējām kopā ar jauniešiem no Somijas. Līdzi bijām paņēmuši grupas “Prāta vētra” videodisku, kas visiem patika, bija arī kaņepju sviests, medus, konfektes “Gotiņa”, lauku rupjmaize, “Laimas” konfektes, balzams un siers. Ievēroju, ka itāļu puišiem ļoti garšoja balzams. Daudzi arī kaņepju sviestu iepazina pirmo reizi, bet, izdzirdot vārdu “kaņepes”, interesējās, kāds ir efekts pēc kaņepju sviesta nobaudīšanas. Veidojās smieklīga situācija, jo daudzi, nesaprazdami, kā ēdams kaņepju sviests un medus, jauca abus kopā un tamlīdzīgi. Arī rupjmaizi daudzi garšoja piesardzīgi un pat izbrīnīti, jo nekad tādu nebija ēduši. Mācījām arī latviešu rotaļas, piemēram, “Pirtiņa deg”, ko ne visi saprata, toties ļoti patika rotaļa ar slotu,” atceras Ilvita. Viņu pārsteidzis spāņu jauniešu skaļums. Četri puiši spējuši pārkliegt visus un visu. Arī angļu valoda nebijusi viņu stiprā puse, tāpēc talkā ņemta mīmika un žesti.
“Manuprāt, latviešiem jātiek vaļā no kautrīguma un piezemētības, jābūt daudz pašapzinīgākiem un jāiemācās neuztraukties par to, kur to darīt nav vērts,” uzskata Ilvita, kura darbojas Eiropas Savienības finansētajā jauniešu apmaiņas projektā starp Latviju un Itāliju “Mans vārds ir Eiropa”, kurā iesaistījies arī Gulbenes jauniešu klubs “Dēms”.
