Laimonis Kļaviņš: “Ja ir pārāk liels dzīvnieku blīvums, slimībām ir lielāka iespēja izplatīties. Un mūsu pusē meža cūku ir pietiekami daudz.”
Gulbenes novada cūku audzētāji atzīst, lai arī Āfrikas cūku mēris ir skāris Latgali, risks pastāv arī šeit.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Latvijas austrumu daļā konstatēts Āfrikas cūku mēris, modriem jābūt arī Gulbenes novada cūku audzētājiem neatkarīgi no tā, vai ganāmpulkā ir simts, desmit vai tikai dažas cūkas.
Viens no lielākajiem novada cūku audzētājiem Aivars Pabērzs, kura saimniecība atrodas Stradu pagastā un kurš audzē vairāk nekā 200 cūkas, atzīst, ka pasargāti neesam.
Viņam cūkgaļas tirgošanas apjomi nav kritušies. Gluži pretēji – pieprasījums pēc cūkgaļas esot liels. Ko agrāk iztirgoja trīs dienās, to tagad – divās. A.Pabērzs stāsta, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs televīzijā esot teicis, ka slimības skartajā vietā jāiznīcina cūkas un pēc tam piecus gadus nevar tās tur audzēt. “Varbūt viņš to pateica nepārdomāti. Tas nav nopietni. Ja cilvēks nodarbojas ar cūku audzēšanu, tad visam beigas,” spriež cūku audzētājs.
Tirzas pagasta zemniece Ligita Zvirbule, kuras saimniecībā ir dažas cūkas, bet viņai bija doma turēt vairāk cūku, tagad sakarā ar Āfrikas cūku mēra parādīšanos Latgalē viņa šo domu atmet. Viņasprāt, risks pastāv arī pie mums. L.Zvirbule nenoliedz, ka ir bailes par to, ka ar šo slimību var inficēties arī viņas cūkas. “Man ir mazliet bail, jo apkārt tīrumos ir kartupeļi. Meža cūkas gan nav rakņājušās manā tīrumā, bet dzirdēju, ka kaimiņu tīrumā tās ir bijušas, tāpēc nevaru būt droša, jo, ejot pāri kartupeļu laukam, es tikpat labi ar apaviem varu šo slimību ienest arī savā cūku kūtī. Meža cūku ir daudz, un tās var pārnēsāt slimību,” saka L.Zvirbule un piebilst, ja slimība ies plašumā, tad cūkkopības nozare nonāks diezgan lielā riska pakāpē un zaudējumi var būt lieli. “Sekoju līdzi tam, kas notiek Latgalē, jo mēris tāpat kā gripa var izplatīties visur, nav noteikts, ka tas būs tikai Latgalē. Tas ir briesmīgi, ja cilvēkiem ir jānokauj sava izbarotā cūka, kas varbūt ir vienīgais iztikas avots.”
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš norāda, lai arī pie mums Āfrikas cūku mēris nav nonācis, mēs nedrīkstam atslābt. “Medniekiem meža cūkas jāmedī un jānodod analīzes, lai varam sekot arī līdzi šeit, kas notiek ar mūsu cūkām. Speciāli jau netiek teikts, ka būtu pastiprināti jāizšauj, bet, manuprāt, tomēr intensīvāk nekā parasti vajadzētu medīt. Nevajadzētu šaut cūku mātes un perspektīvos kuilēnus, bet pārējos visus droši var medīt, un populācijai kā tādai nekas ļauns nenotiks, ja gadījumā kāds uztraucas, ka tiks izšautas meža cūkas un to nebūs. Tas ir pašu mednieku interesēs – paregulēt cūku blīvumu, jo atsevišķas vietās tas tiešām ir liels. Jebkurā vidē, ja ir pārāk liels šo dzīvnieku blīvums, slimībām ir lielāka iespēja izplatīties. Un mūsu pusē meža cūku ir pietiekami daudz,” saka L.Kļaviņš, kurš neizslēdz iespēju, ka slimās meža cūkas no Latgales varētu atnākt arī uz mūsu novadu. “Pamatā jau, piemēram, cūku mātes ar mazajiem dzīvo reģionā, kur dzimuši, bet kuiļi var arī atklīst,” saka L.Kļaviņš.
Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe “Dzirkstelei” skaidro, ka katras nomedītās meža cūkas analīzes jānodod pārbaudei pārtikas un veterinārajam dienestam izsludinātajā teritorijā, kur konstatēta šī slimība. Savukārt pārējā Latvijas teritorijā, arī mūsu novadā, medniekiem par analīžu nodošanu jāinteresējas Valsts meža dienestā vai Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldē.
Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe informē, ka dienests ir saņēmis informāciju no Polijas kolēģiem, ka Polijas pierobežā ar Baltkrieviju atrastajām 11 mirušajām meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.
Dienests atgādina, ka Latvijā šī slimība ir konstatēta 17 meža cūkām un 4 mājas cūkām.
Tagad darbojas Āfrikas cūku mēra „karstais telefons”, pa kuru sazvanot veterināros inspektorus varēs saņemt atbildi vai skaidrojumu par apkarošanas un profilakses pasākumiem Āfrikas cūku mēra ārkārtējās situācijas teritorijā. Piezvanot uz „karsto telefonu” 20260400, informāciju varēs saņemt katru dienu no pulksten 8.00 līdz 21.00. A.Joffe atgādina, ka darbojas dienesta uzticības tālrunis – automātiskais atbildētājs 67027407.
Āfrikas cūku mēris Latvijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem.
