Protams, labi zināms ir senais latīņu teiciens: ja gribi mieru, gatavojies karam. Par to arvien biežāk atgādina lielvaru pretstāvēšana, militārie konflikti un pastiprināta bruņošanās. Ilgais militāro izdevumu krasas samazināšanās periods ir beidzies. Tas sevišķi jūtams valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Neiecietība un naidīgums jūtams pasaules lielvalstu līderu uzrunās gadu mijā, kurās ierasts dzirdēt optimistiskas prognozes un laba vēlējumus. Tajās bija vārdu kaujas un veco strīdu atskaņas. ASV prezidents Donalds Tramps pat piedraudēja Irānai, turklāt vārdiem sekoja rīcība. Kad pār Ņujorkas skvēru nolaidās slavenā kristāla bumba un jaunā gada sagaidītāji ieslīga konfeti jūrā, uz Irākas galvaspilsētu Bagdādi ar helikopteriem tika nogādāti 750 amerikāņu karavīri. Jau gada pirmajās dienās sekoja raķešu trieciens Irākas galvaspilsētas starptautiskajā lidostā, kurā tika nogalināti 8 cilvēki, starp tiem Irānas bruņoto spēku komandieris Hoseins Soleimani, kura nogalināšana tika atzīta kā kara drauds. Tagad šķiet, ka taisnība politikas ekspertiem, kas secina – karu nevēlas ne ASV, ne Irāna, kas ar raķešu šāvieniem “iesita pļauku” Amerikai, tā atbildot uz sarīkoto uzbrukumu. Tomēr neviens nevar galvot, ka ar to viss ir beidzies. Kāds amerikāņu eksperts izteicies, ka tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV. Acīmredzot Vācijas kanclere Angela Merkele, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, apspriedīs ne tikai abu valstu attiecības. Pat ja izdotos noslāpēt nesaskaņas Tuvajos Austrumos, nevaram būt pārliecināti, ka neuzliesmos cits konflikts. Var, protams, teikt, ka tas mūs neskar. Tomēr tā nebūt nav, tāpēc ir vērts ieklausīties politiķu teiktajā – nevaram vairs kā mantru atkārtot, ka esam drošībā un pasargāti, jo to garantē NATO 5.pants. “Tas laiks, kad mēs varējām lielīties, ka Eiropas Savienība ir tā maigā vara, kamēr NATO un ASV – stiprā vara, ir pagājis. Patiesībā mūsdienu politika parāda – ja Eiropas valstīm nav attīstītas pašiem savas militārās spējas, tad paļauties tikai uz kādas citas valsts žēlsirdību un diplomātiskām sarunām ir, maigi izsakoties, naivi,” atzīst Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
