Vecrīgā netālu no Rīgas Svētā Pētera baznīcas un Brēmenes muzikantu skulptūras namā Skārņu ielā 10/20, kas celts 1204.gadā un ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā, kopš 1989.gada atrodas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs. 2005.gadā muzejs tika nosaukts par Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un sāka veidot jaunu dizaina kolekciju. Kopš 2010.gada muzejs pievienots Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.
Muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā bijusi Svētā Jura baznīca, ko cēla Zobenbrāļu ordenis. 16.gadsimta reformācijas grautiņos baznīca tikusi izdemolēta. Pēc reformācijas 17.gadsimtā kaņepāju, linu un mastu priežu tirgotāji bijušajā katoļu baznīcā esot ierīkojuši noliktavas, izbūvējot sadalījumu starpstāvos. Arī šobrīd, tiesa, mazliet restaurētā veidā, tos var redzēt muzejā. Noliktavas ar Svētā Gara – zilā, baltā, brūnā baloža – simboliem kalpojušas saimnieciskām vajadzībām līdz pat 1986.gadam, kad Polijas senatnes pieminekļu restaurācijas firma PKZ uzsākusi arheoloģiskās, vēsturiskās un arhitektoniskās izpētes un vēlāk arī rekonstrukcijas darbus, kas pabeigti 1988.gadā.
100 priekšmeti no Somijas
Šobrīd muzeja pirmajā stāvā līdz 8.aprīlim skatāma izstāde “100 priekšmeti no Somijas”. Tieši šī izstāde man bija pamudinājums apmeklēt šo muzeju. Izstāde veltīta Somijas valsts neatkarības simtgadei. Tā atspoguļo pašu somu viedokli par Somiju un somiskumu. Izstādes ekspozīcijā katru neatkarības gadu raksturo viens priekšmets ar ikdienišķu, inovatīvu vai humoristisku nokrāsu. Unikālā 100 objektu kolekcija parāda valsts attīstības ceļu līdz mūsdienām. Katrs priekšmets ir kā pārsteidzošs stāsts. Piemēram, 1932.gadā tapušās glāzes “Aino Aalto” popularitāte esot tik milzīga, ka tā joprojām tiek ražota. Tāpat uzmanību noteikti piesaistīs 1987.gadā ražotais mobilas telefons “Mobira Cityman 900”, kam esot iesauka “Gorbija telefons”, jo to 1989.gadā lietojis PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, bet 1981.gadu raksturo „Nokia” dators „Mikro Mikko 1”. Domāju, vien retais zina, ka tumšajā laikā tik nepieciešamo un mūsdienās pat obligāto priekšmetu – atstarotāju 20.gs. 40.–50.gadu mijā izgudrojis somu zemkopis Arvi Lehti no Perteli pagasta. Simboliski, ka par izstādes simto (2017.gada) priekšmetu kļuvis jaundzimušā pūriņš, ko sagatavojusi Somijas Sociālās apdrošināšanas aģentūra “Keila”. Ik gadu šī iestāde apmēram 40 000 topošo māmiņu dāvina šādu mazulim vajadzīgu apģērbu un priekšmetu komplektu. Izstādes veidotāji vēlas arī saņemt apmeklētāju atbildi uz jautājumu, kurš objekts no šī simta visvairāk asociējas ar somiskumu. Jāsaka, ka tas nemaz nav viegli. Mana atbilde: 1960.gada šokolādes konfekšu kārba „Lapzemes mīlas stāsts” – tomēr Lapzeme… Vēl viena no izstādes apskates un Somijas iepazīšanas iespējām ir aicinājums aplūkot tuvāk priekšmetu, kas tapis Somijā katra skatītāja dzimšanas gadā. Manā dzimšanas gadā (1963) tapušas uzņēmuma „Vaasan” ražotās „Skolas sausmaizītes”. Pavisam dīvains ir 1917.gada eksponāts – priežu mizas maize. Izstādē redzama arī 1949.gada produktu kartīte, 1952.gada olimpiskā lāpa un 1950.gada ražojums – mazuļa drošības pavadiņa. Savdabīga un informējoša izstāde.
Septiņas kolekcijas
Muzeja otrajā un trešajā stāvā izvietotas septiņas kolekcijas: tekstilmākslas, keramikas un porcelāna, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Latviešu profesionālā lietišķā māksla izaugusi no tautas amatniecības tradīcijām un etnogrāfiskā mantojuma. Muzejā var aplūkot dažādos laikos tapušus mākslas darbus, piemēram, krāsainas vitrāžas, dažādus paklājus, galdus, krēslus, keramikas traukus un skulptūras, rotas, tekstilijas, gobelēnus, ādas izstrādājumus, stikla, metāla traukus, koka darbus un pinumus. Kolekcijā iekļauti arī dažādi šķiedras mākslas („fiber art”) virziena paraugi.
Dekoratīvās mākslas un dizaina darbi veidoti pēc 1970.gada. Ekspozīcijā ir redzami darbi no jauniem netradicionāliem materiāliem un inovatīvās tehnikās. Muzeja mājaslapā uzsvērts, ka šis ir vienīgais muzejs pasaulē un Latvijā, kas glabā un pēta Latvijas profesionālo dizainu.
Domāju, pat tie, kas ar mākslu ir „uz jūs”, būs patīkami pārsteigti, ieraugot šo daudzveidīgo un tik atšķirīgo eksponātu krājumu. Ja Rīgā ir brīvas kādas pāris stundas, noteikti iesaku šo muzeju apmeklēt – jums patiks!
– Teksts un foto: Pārsla Konrāde
