Gulbenē notika kopīga Vidzemes rajonu pašvaldību un pasažieru autopārvadātāju pārstāvju tikšanās, kur dalībnieki diskutēja par mazo pasažieru pārvadātāju firmu nākotni un to, kā šos pārvadājumus organizēt pēc 2007.gada 1.maija.
Gulbenē notika kopīga Vidzemes rajonu pašvaldību un pasažieru autopārvadātāju pārstāvju tikšanās, kur dalībnieki diskutēja par mazo pasažieru pārvadātāju firmu nākotni un to, kā šos pārvadājumus organizēt pēc 2007.gada 1.maija.
Tad būs spēkā Eiropas Padomes noteikumi par Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību, veicot pārvadājumus.
Lai varētu ievērot jaunos pārvadāšanas nosacījumus, ir nepieciešams veikt radikālas izmaiņas līdzšinējos normatīvajos aktos. Tāpēc pasažieru pārvadātājas firmas ir nobažījušās, kādi būs jaunie normatīvie akti, un aicina arī pašvaldības kopīgi iesaistīties to ietekmēšanā, lai nenotiktu tā, ka ar pasažieru pārvadāšanu nākotnē nodarbojas tikai lielās firmas, bet mazās likvidējas.
Tikšanās dalībnieki izteica vēlmi, lai darba grupā, kas nodarbosies ar normatīvo aktu izstrādi, iekļautu Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas un Vidzemes attīstības aģentūras valdes pārstāvjus.
“Ir būtiski, lai darba grupā plecu pie pleca strādātu pārvadātāji un pašvaldības, jo tās ir atbildīgas par pārvadājumu nodrošinājumu savā teritorijā,” stāsta rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja.
Viņa pieļauj, ka viena otra pārvadātāja firma var bankrotēt, jo izskanējuši neoficiāli izteikumi, ka tiks izsolītas trīs vai četras lielas pārvadājumu paketes, uz kurām mazai pārvadātājai firmai pretendēt nebūs iespējams.
“Mazo firmu liktenis būs atkarīgs no tā, vai lielās gribēs sadarboties. Tas var radīt nopietnu sociālo problēmu, jo, piemēram, mūsu SIA “Gulbenes autobuss” strādā daudz cilvēku, kas var palikt bez darba,” uzskata M.Mikolaja.
Būtiska problēma ir autodotāciju apjoms. M.Mikolaja stāsta, ka gada sākumā plānotā autodotācija samazināta tāpēc, ka pārvadātājiem samazināts pievienotās vērtības nodoklis no 18 līdz 5 procentiem. Diemžēl līdzekļu ekonomija, ko radīja nodokļa samazinājums, sedz tikai pusi no izmaksu pieauguma, ko diktē degvielas cenu celšanās.
Pēc plāna dotācijās Gulbenes rajona un pilsētas autobusu maršrutiem mēnesī paredzēti vidēji 12 067 lati. Diemžēl starpība, ko pašvaldībai pieprasījis pārvadātājs un ko bijis iespējams atvēlēt septiņos mēnešos, rajonā ir mīnus 15 844 lati. Tas ir vairāk nekā viena mēneša norma.
“Vairākas pašvaldības izteikušas lūgumu atvērt jaunus maršrutus un noteikt jaunus reisus, bet, ņemot vērā kritisko situāciju, to nav iespējams izdarīt. Mēs spējam palīdzēt tikai tādējādi, ka mainām maršruta izpildes laiku, iekļaujam maršrutā papildu pieturas vai tās izslēdzam, jo tas nesaistās ar papildu līdzekļiem,” saka M.Mikolaja.
Ja naudas arī nākamajā gadā būs tik, cik šogad, tad tā būs dzīvības vilkšana, nevis attīstība.
