Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā pie ceļa Tīnūži-Koknese šogad iemājojuši Latvijai netipiski radījumi – dinozauri. Un ne tikai! Tur 1.jūnijā atvēries “Avārijas brigādes” atrakciju parks, kas tapis gada laikā. Nu vairs nav jāmēro ceļš uz Lotes zemi Igaunijā, jo bērni līdz 14 gadu vecumam brīnišķīgi var izklaidēties tepat. Un arī pieaugušie. Parka teritorija vēl nav apgūta pilnībā, tāpēc ir skaidrs, ka būs vēl daudz kas interesants. Tāpēc ir iemesls uz parku doties pēc kāda laika atkal. Jau redzējām karuseļus, kuri vēl gan diemžēl nedarbojās, bet skaidrs, ka tādi būs. Un droši vien būs arī vēl daudz kas cits, piemēram, nākamgad tapšot ūdens spēļu laukums un “Lazertag” laukums. Atliek tikai novēlēt – lai viss izdodas!
Ja jums ir līdzi mazākas atvasītes, kurām var būt grūtības visu dienu pavadīt uz kājām, pie ieejas var iznomāt koka ratiņus, kuros gan mantas var ielikt, gan bērns var iesēsties. Vienīgi jārēķinās ar to, ka ratiņi gan jāvelk būs jums. Bet tas noteikti būs vieglāk, nekā nomierināt nogurušu bērnu vai nest viņu rokās. Un karstā laikā jārēķinās ar to, ka gribēsies dzert, bet parka teritorijā gan ūdens, gan limonāde ir vienā cenā. Ir iespēja arī paēst, vienīgi ēdiens būs ilgi jāgaida.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ir milzu dinozaurs pie ieejas parkā. Un pirmo, protams, apmeklējam dinozauru taku. Nesaskaitīju, cik dinozauru tur ir, bet kādi trīsdesmit būs, un visi ir tik dažādi un interesanti: daži ar mazuļiem, citiem vēl mazuļi tup olās, daži groza acis, šupojas, kustina asti un ķepas, krata galvu. Palaikam dažādās parka vietās atskan dinozauru rēcieni. Pie katra eksemplāra ir arī informācijas plāksne ar zvēra nosaukumu, svaru, garumu un augstumu. Sākumā gan apmulsām, rēķinot dažiem svaru, bet tad secinājām, ka dinozauri jau nav to patiesajā izmērā, citādi droši vien parkā būtu tikai daži dinozauri un nekam citam nebūtu vietas. Uz dažiem rēcošajiem eksemplāriem bērni var uzsēsties un nofotografēties.
Kad visi dinozauri iepazīti, nokļūsti pie kameru šļūkšanas kalna, kur, protams, bērniem ar vienu nobraukšanas reizi ir par maz. Ir jauki vasarā pa zaļu plastmasas paklāju šļūkt lejā no kalna gluži kā ziemā, sēžot uz piepūšamās kameras. Turklāt nošļūkt no kalna var gan bērni, gan pieaugušie.
Tālāk ceļš aizved uz leļļu filmas “Avārijas brigāde” pilsētiņu, kur galvenajā laukumā stāv filmas varoņi. Pat tad, ja galīgi nav saprašanas, kas tie tādi, tik un tā būs jautri iebāzt galvu lāča mutē vai pabradāt pa akmeņiem un ūdeni, kas gāžas no automašīnas, kura ar riteņiem gaisā uzstutēta uz staba. Var uzkāpt dzirnavās, palodāt pa vilciena vagoniņiem, pasēdēt mazā automašīnītē, paspēlēt dažādas spēles, ielīst mazās mājiņās un aplūkot mājiņas no leļļu filmas lielākā izmērā. Iespējams, tas viss rosinās bērnus noskatīties šo leļļu filmu. Un varbūt arī vecākus. Man pat gribētos, lai kaut kur turpat parka apmeklētājiem būtu tāda iespēja jau uz vietas – kad gribas mazliet atvilkt elpu, skaties uz ekrāna, ko dara Bembelāts, Sīlinks un Poteriks.
Blakus pilsētiņai ir 400 metrus gara velokartu trase. Arī tur var iestrēgt uz ilgāku laiku, jo ne tikai bērniem, bet arī vecākiem gribēsies izbaudīt šo atrakciju. Velokarti ir dažādu izmēru, var braukt arī kopā ar bērnu, tāpēc izklaide garantēta visiem. Turklāt tik ilgi, cik vien pietiks spēka mīt pedāļus.
Tad vēl bērniem īpašu prieku sagādās lecamspilvens, es teiktu – lecamkalns, un ūdensspilvens. Tur nu vari lēkāt, kamēr kājas tur, un trenēt līdzsvaru. Ūdens spilvena zilā virsma, kas šūpojas pie katras kustības, tiešām atgādina jūru.
Mazliet atvilkt elpu var, pastaigājoties pa “Cālis.lv” stāstu taku, kurā milzīgās stikla kastēs izvietotas mākslinieces Vladlenas 20 pasaku lelles. Ja ir grūtības atminēt, no kuras pasakas ir atveidotā aina, tad to var izlasīt blakus uz plāksnītes. Pieaugušajiem noteikti visas pasakas būs zināmas. Un jāsaka – lelles ir ļoti skaistas!
Un tad jauniem spēkiem var doties pa virvju trasi, turklāt arī pieaugušie, ja viņu svars nepārsniedz pieļaujamo, kas norādīts uz informatīvā stenda. Trase ir pusotra metra augstumā, tāpēc arī mazāki bērni var izmēģināt savus spēkus, pārvarot šķēršļus, tiltiņus, balansējot uz baļķiem un virvēm. Un, jāsaka, tas nav nemaz tik vienkārši, kā izskatās, bet jautri gan.
Un tad vēl parkā pieejamas atrakcijas, kas palaikam mainās. Gan lieliem, gan maziem ir iespēja pašaut ar loku mērķī, papūst milzu ziepju burbuļus, pavizināties traktorvilcieniņā, apgleznot savu sejiņu, kļūstot, piemēram, par suņuku vai rozā Betmenu, un darboties radošajās darbnīcās. Bet, kad spēki ir galīgi izsīkuši, var vienkārši pagulēt šūpuļtīklos mežā, kur sisina sienāži, čivina putni, tālumā skan mūzika un brīžiem ierēcas dinozauri – idille! Un tā nemanot pienāk vakars.
