A.Ķīlis un A.Zunde: pansionāts ir iespēja izdzīvot.
A.Ķīlis un A.Zunde: pansionāts ir iespēja izdzīvot
1.oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu ir pasludinājusi Pasaules Veselības organizācija. Šajā dienā visā pasaulē cilvēki pievēršas problēmām, kas saistītas ar veco ļaužu dzīves kvalitāti un veselības stiprināšanu.
“Esmu pirmais Gulbenes veco ļaužu aprūpes mājas iemītnieks. Dzīve pansionātā ir daudz vieglāka. Šeit nav lielu rūpju. Ir kopējais televizors, vairāk nekā 1500 grāmatu. Kiosks, poliklīnika, slimnīca līdzās. Ja tagad par komunismu domā, ka tie bija labi laiki, kad cilvēkam tika nodrošināta sociāla labklājība, tad pansionātā ir līdzīgi,” domā 69 gadus vecais Alereins Ķīlis.
Viņš uzsver, ka Latvijā vecie ļaudis jūtas lieki, dzīvojot galējā nabadzībā. “Es šos pēdējos desmit gadus dēvētu par trešo okupāciju. Zemāk jau vairs nevar krist. Atliek cerēt, ka nāks Einārs Repše, 8. Saeima un kaut kas mainīsies. Bet grūti nav tikai vecajiem, arī jaunajiem neklājas viegli. Es tikai pateicos Dievam, ka esmu dzimis tieši tajā laikā un tagad varu saņemt pensiju. Ja es būtu desmit gadus jaunāks, ko es tagad darītu bez darba, bez naudas? Ietu laupīt?”sašutumu pauž A.Ķīlis.
Alise Zunde veco ļaužu aprūpes mājā dzīvo, apstākļu spiesta. “Jūtos kā sociālajā dzīvoklī, kopmītnēs. Pensijā aizgāju 55 gados. Saņēmu 32 latus, par dzīvokli ziemā maksāju 28 latus. Šī ir izeja no situācijas,” saka A. Zunde. Kad labklājības ministrs bijis Vladimirs Makarovs, A.Zunde rakstījusi vēstuli radioraidījumam “Vakara stundā”.
“Uzrakstīju, ka esmu vientuļa, bez bērniem, ka pensija par 33 nostrādātiem gadiem ir 32 lati. Jautāju, vai kādreiz ir izredzes saņemt lielāku pensiju. Toreiz viņš atbildēja, ka es neko neesmu darījusi, lai mana pensija būtu liela. Esmu vēlējusies viegli dzīvot, ja neesmu dzemdējusi bērnus un strādājusi tikai 33 gadus. Toreiz pēc raidījuma jutos šokēta un pazemota,” atceras A. Zunde.
Viņa atzīst, ka māju sajūtu pansionātā grūti rast. “Ceru, ka kādreiz novērtēs veco cilvēku mūžu un darbu,” saka A. Zunde.
