Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un māju sagrūšanas, valdības komiteja akceptējusi grozījumus, kas paredz likumā par dzīvojamo telpu īri precizēt, ko dzīvojamā mājā uzskata par kapitālo remontu.
Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un māju sagrūšanas, valdības komiteja akceptējusi grozījumus, kas paredz likumā par dzīvojamo telpu īri precizēt, ko dzīvojamā mājā uzskata par kapitālo remontu. “Gulbenē nevienā daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums “Jumis”, šobrīd nav tāda situācija, ka ēkas tehniskais stāvoklis apdraudētu iedzīvotāju drošību. Avārijas situācijā ir tikai viena ēka Zvaigžņu ielā 15. Tās iemītnieki par ēkas uzturēšanu nemaksā, tāpēc arī neko tajā nedarām,” saka pašvaldības uzņēmuma “Jumis” galvenā inženiere Zinaīda Šķendere.
Konkrētajai ēkai ir remontējams jumts, kas draud iebrukt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus, kas paredz uzdot namīpašniekam, kas vēlas veikt nama kapitālo remontu un līdz ar to lūdz īrniekus atbrīvot dzīvojamās telpas, vispirms apstiprināt faktu, ka ēkā tiešām nepieciešams kapitālais remonts. Namīpašniekam ir jābūt arī bankas apliecinātam ieņēmumu izrakstam, kas parāda, ka viņa rīcībā ir līdzekļi, par kuriem veikt šo remontu.
Ja pēc pusgada kapitālo remontu neveic, īrniekiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju no namu apsaimniekotāja par dzīvojamās telpas atbrīvošanu. Tādējādi šā lēmuma mērķis ir novērst situāciju, lai pilsētās neveidotos grausti, ko pilnībā neapdzīvo un arī neremontē.
Valdība noteikusi grozījumus arī īres līgumā, kas neļauj pēc septiņu gadu termiņa izlikt no dzīvokļiem īrniekus bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, ja īrnieki izpildījuši visus līguma nosacījumus.
