Gulbenes novada pašvaldībā 5.februārī no darba aizgāja viena no divām apkopējām, kura strādāja administrācijas ēkā. Lai pasargātu citus cilvēkus no nepatīkamas pieredzes, kuru ir guvusi, viņa vērsās “Dzirkstelē”.
Viņa vaicā: “Vai cits darbinieks pašvaldībā ir tiesīgs fotografēt manu līdz galam nepadarīto darbu un vietnē “WhatsApp” sūtīt citiem cilvēkiem?” Sieviete arī neslēpj, ka ir sasniegusi pensijas vecumu.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs “Dzirkstelei” saka: “Nav tādā veidā jāuzrāda kaut kādas nebūšanas. Tas nav forši.” Viņš zinājis tikai par apkopējas aiziešanu no darba, bet ne par šādām niansēm.
Novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Jana Igaviņa laikrakstam skaidro: “Gulbenes novada pašvaldība kā darba devējs veica darbinieka darba līgumā un amata aprakstā noteikto pienākumu izpildes kontroli. Konstatējot nekvalitatīvi veiktu tehniska rakstura darbu, tā fotografēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pieļaujama.”
Tiesībsarga biroja vecākā juriste Elīna Ūsiņa “Dzirkstelei” saka, ka konkrētā persona (pašvaldības apkopēja) varēja personīgi vērsties ar iesniegumu birojā. Tādā gadījumā Tiesībsarga birojs būtu prasījis pašvaldības viedokli par izveidojušos situāciju un varētu tikt ierosināta pārbaudes lieta. Uzrakstīt iesniegumu birojam ir pavisam vienkārši. To var izdarīt šīs iestādes mājaslapā “www.tiesibsargabirojs.lv”, kur ir tiešsaistes saite “iesniegt iesniegumu” un “uzdot jautājumu”. E.Ūsiņa arī “Dzirkstelei” komentēja konkrēto Gulbenes gadījumu. “Visi pārpratumi un konflikti darba attiecībās ir jārisina darbavietas iekšienē, pārrunājot situāciju ar tiešo vadītāju vai augstāko vadību, vai konsultējoties pie darbinieka, kas atbild par personāla vadību iestādē. Turklāt pārpratumi, neapmierinātība un situācijas, ka ir neētiskas vai prettiesiskas, ir maksimāli savlaicīgi jārisina, lai tie neeskalējas un nepāraug nopietnākos pārkāpumos,” viņa skaidro. Tajā pašā laikā E.Ūsiņa akcentē: “Ja ir konstatējama darbinieka neatbilstība veicamajam darbam, tad darba attiecības pusēm ir jāgroza vai jāizbeidz Darba likumā noteiktajā kārtībā, nevis padarot darba apstākļus neciešamākus, lai eventuāli panāktu darbinieka aiziešanu. Satversmes un Darba likuma normas ietver sevī aizliegumu veikt jebkāda veida psiholoģisko teroru darbavietā gan no darba devēja, gan kolēģu puses.”
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības “LAKRS” valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš “Dzirkstelei” saka, ka ir pārsteigts par šādu situāciju, un pauž, ka pašvaldības apkopēja justos daudz aizsargātāka, ja viņa būtu arodbiedrības biedre. “Ja ir interese par arodbiedrību un tās darbību darbinieku interesēs, zvaniet 29285248! Sadarbosimies un risināsim jūsu problēmas,” saka J.Kalniņš.
