Vairāku Vidzemes laikrakstu redaktori nesaredz kaitniecisku darbību vietējo pašvaldību izdevumu izdošanā, tomēr nenoliedz, ka daļa lasītāju dod priekšroku pašvaldības piedāvātajai informācijai, nevis reģionālajā laikrakstā paustajai viedokļu dažādībai un kritikai.
Ar sāpi vēršas redakcijā
Iespējams, tas ir padomju varas gados iesakņojies uzskats, ka laikrakstā tiek pausts viens – pareizais – viedoklis. Daudziem pēc izdevuma “Gulbenes Novada Ziņas” izlasīšanas šķiet, ka viņi par visu ir pietiekami informēti, bet “Dzirkstele” jauc galvu ar atšķirīgu nostāju. Daudz būtiskāka ir žurnālistu vēlme un spēja palīdzēt novada iedzīvotājiem tikt galā ar nebūšanām, kurās nereti vainojamas ir pašvaldības vai valsts iestādes. Ne reizi vien nācies secināt – iedzīvotāji ar saviem jautājumiem un sāpi vēršas galvenokārt redakcijā, nevis pašvaldībā vai citur. Ir prieks par tādu uzticību! Tā apliecina, cik ļoti ir vajadzīga neatkarīga laikraksta redakcija. Par kļūdām un trūkumiem savā darbībā pašvaldības izdevums klusē. Tas nozīmē, ka tos atklāt un palīdzēt novērst var tikai žurnālisti. Tāda ir viņu darba būtība. Tiesa, nereti ierēdņi nevēlas atsaukties žurnālista aicinājumam skaidrot notikušo. Daudz ko arī cenšas noklusēt, bet tieši atklātības trūkums rada pārpratumus un nevajadzīgas domstarpības. Kā kuriozu var minēt gadījumu, kad pašvaldības darbiniece piezvana un paziņo, ka nepatīk viens vārds informācijā. Tā nav kļūda! Vienkārši atzinums, ka ir jābūt tā un ne citādi. Var, protams, pasmaidīt par tādu norādi. Taču tā lielā mērā raksturo pašvaldības attieksmi visu zināt labāk, kontrolēt un pamācīt, nepieļaujot domu, ka var būt citādi. Fakti un skaitļi ir nemainīgi, bet nav pareizā un nepareizā viedokļa, ir tikai dažādi uzskati, vērtējumi, atziņas.
Beidzot izprot arī tiesa
Cik tālu var nonākt reģionālā laikraksta un pašvaldības domstarpības, liecina SIA “Bauskas Dzīve” un Iecavas domes tiesvedība, kas turpinās kopš 2016.gada marta. Tagad Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA “Bauskas Dzīve” prasību pret Iecavas novada domi. Ar tās spriedumu aizliegts izvietot reklāmu pašvaldības izdevumā “Iecavas Ziņas”, kā arī daļēji jāatlīdzina laikraksta izdevējam radītie zaudējumi. Tiesa, nav apmierināta prasība aizliegt pašvaldības izdevuma izdošanu, jo informēt iedzīvotājus ir viena no novada domes funkcijām. Tomēr gribas teikt – beidzot tiesu vara apliecina, ka izprot, kas ir brīva, neatkarīga prese un kas ir pašvaldības informatīvais izdevums, kurā tiek pausti tikai domes un tās pakļautības iestāžu darbinieku viedokļi, kā arī publicēti domes lēmumi. Beidzot tāpēc, ka sākumā SIA “Bauskas Dzīve” prasība tiesā tika noraidīta. Tas bija iemesls, kāpēc “Bauskas Dzīve” iesniedza prasību pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tā ir ierosinājusi lietu, vēršoties pret pašvaldību vēlmi imitēt neatkarīgu presi. “Iecavas Ziņās”, kas ir pašvaldības dotēts izdevums, tiek publicētas reklāmas un sludinājumi, kas ir gandrīz trīs reizes lētāki nekā laikrakstā “Bauskas Dzīve”. Reģionālais laikraksts nevar atļauties piedāvāt tik zemas reklāmu un sludinājumu cenas, jo nesaņem dotācijas no domes budžeta. Par spīti acīm redzamajam, ka pašvaldība ar dempinga cenām ielaužas mediju un reklāmas tirgū, Iecavas dome joprojām nepiekrīt, ka ar publicētajām reklāmām nodara zaudējumus “Bauskas Dzīvei”, tāpēc vismaz šajā daļā gatavojas spriedumu pārsūdzēt. Turklāt Iecavas dome vēl lems, vai pildīt tiesas lēmumu un nepublicēt reklāmas.
Ilgstoša negodīga konkurence
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rita Ruduža atzīst, ka reģionālie laikraksti ir ilgstoši cietuši no negodīgas konkurences. Līdzšinējā prakse rada draudus neatkarīgās preses ilgtspējai un demokrātijas veselībai. R.Ruduža aicina ne tikai Iecavas novada domi respektēt tiesas lēmumu, bet arī pārējās pašvaldības izbeigt mediju tirgus kropļošanu. Viņa uzsver, ka Saeimai nevajadzētu vilcināties ar grozījumu pieņemšanu likumā “Par pašvaldībām”, kas reglamentētu pašvaldību pienākumu informēt iedzīvotājus par to lēmumiem. Ka tas ir neatliekami jādara, liecina reģionālo laikrakstu abonentu skaita samazināšanās novembrī par 7,8 %, to kopējais skaits ir 39 000. Padomju varas gados, kad laikraksti saņēma valsts dotācijas, rajonu laikrakstu tirāža bija 5000 – 10 000. Tagad visvairāk abonentu – 4620 – ir laikrakstam “Kurzemes Vārds”.
