Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija piedāvā Latvijā izveidot piecus reģionus.
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija piedāvā Latvijā izveidot piecus reģionus. To padomi 15 cilvēku sastāvā veidotu septiņi ministriju deleģēti un septiņi no novadu domju deputātiem ievēlēti pārstāvji.
Ministrs Māris Kučinskis ir ierosinājis valsts pārvaldi sadalīt pa reģioniem, lai pēc tam tiem deleģētu valsts funkcijas. Ministrs uzskata, ka tas palīdzēs stiprināt valsts pārvaldi.
M.Kučinska piedāvātais reģionālās pārvaldes modelis uzskatāms par pārejas periodu uz tieši vēlētām reģionu pašvaldībām, tomēr pašvaldību vadītājus satraucis ministra ieteikums pašvaldību pārstāvjus reģiona pārvaldē izvirzīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam, jo šāda pieeja lauku pašvaldības atstātu zaudētājos. Pārstāvju pilnvaru termiņš būtu četri gadi.
Pagaidām pašvaldību vadītājiem vēl nav skaidra jaunā modeļa darbība, tāpēc ir paredzēta mēnesi ilga tā apspriešana pašvaldībās, kuras laikā ministram var sagatavot un iesniegt priekšlikumus.
Latvijā veidotie pieci reģioni aptvertu Vidzemi, Kurzemi, Zemgali, Latgali un Rīgu. Tam iebilst lielo pilsētu asociācija, uzskatot, ka jāveido astoņi reģioni ap visām lielākajām Latvijas pilsētām.
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads un Stāmerienas pagasta pašvaldības vadītājs Raitis Apalups jauno reģionu modeli pagaidām nekomentē, uzskatot, ka šajā jautājumā vēl nav sakārtota likumdošana, kā arī nav rasta skaidrība reformas īstenojumā.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika atbalsta piecu reģionu modeli.
“Protams, var atcerēties sarunas par deviņiem reģioniem, kad arī Gulbene būtu viena reģiona centrs. Tas būtu tikai līdzvērtīgi, ja kopā būtu Gulbene, Alūksne un Madona, jo ar Valmieru un Cēsīm sarunas risināt ir grūtāk. Vērtējot valstiski, piecu reģionu modelis pašvaldībām ir pieņemamāks, jo tad veidosies spēcīgi reģioni.
To, ka tagad nebūs tieši vēlētas pašvaldības, uzskatu par lielu valdības progresu, jo kādreiz neviens negribēja vēlētas pašvaldības, bet vairāk runāja par gubernatoru un tamlīdzīgi. Lai gan piecu reģionu modeli uzskata par pārejas variantu, tas salīdzinājumā ar citiem ir vairāk vai mazāk demokrātisks, kas reiz palīdzētu nonākt pie tieši vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām,” uzskata D.Švika.
Ministrs M.Kučinskis domā, ka nav reāli novadu reformai gadā paredzēt apmēram 80 miljonus latu. Pēc viņa ieteikuma novadu reformai nākamajos četros gados būtu nepieciešami aptuveni 53 miljoni latu. Tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai, kas apvienotos novadā, tās infrastruktūras attīstībai piešķirtu 100 000 latu. Ministra koncepcija paredz, ka novadu reformai jābeidzas līdz 2009. gadam, kad notiks nākamās pašvaldību vēlēšanas.
Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva domā, ka saņemt
100 000 latu dotāciju katra pašvaldība vēlētos jau tagad.
“Kas nekaitētu pašvaldībām šo naudu iedot tāpat, lai tās varētu veicināt attīstību? Kāpēc obligāti jāapvienojas, lai tad saņemtu solītos līdzekļus? Lai nedod šo naudu tieši pašvaldībām, ja uzskata, ka tās neprot ar naudu rīkoties, bet atvēl konkrētām ministrijām, piemēram, Satiksmes ministrijai, lai tā beidzot sakārto autoceļus, tad neradīsies problēmas,” iesaka S.Indričeva. Viņasprāt, pašvaldības nav uzņēmēji, kam vajadzīga tieša nauda.
“Pašvaldībām ir būtiska infrastruktūras sakārtošana. Daudz runājam par sakariem, par e-pārvaldēm, elektroniskajiem parakstiem un daudz ko citu, bet cik tālu šodien esam tikuši? Tik vien ir kā skanīgi saukļi, bet reālas rīcības joprojām nav. Visu to varēja nokārtot laikus, negaidot apvienošanos. Ja tā būtu, mazās pašvaldības labprāt apvienotos, bet šis process veidotos likumsakarīgi pats no sevis. Man nav saprotami, kāpēc vienmēr visu darām otrādi?” uzskata S.Indričeva.
