Latvijas republikas Pašvaldību lietu pārvalde Alūksnes rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpēti uzticējusi SIA “Blezūrs – Konsultāciju birojs” speciālistiem.
Latvijas republikas Pašvaldību lietu pārvalde Alūksnes rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpēti uzticējusi SIA “Blezūrs – Konsultāciju birojs” speciālistiem. Ceturtdien darba seminārā projekta eksperti informēja pašvaldību vadītājus un speciālistus par aptaujas rezultātiem, kas iegūti telefonakcijā un anketēšanā.
“Noslēdzas pirmais administratīvi teritoriālās reformas posms. Alūksnes un Limbažu rajona pašvaldības ir pēdējās, kurās tiek veikta sadarbības un apvienošanās iespēju izpēte. Alūksnes rajona pašvaldības ir aktīvas projektu rakstītājas,” atzīst Pašvaldību lietu pārvaldes darbinieks Valērijs Seilis. Pašvaldību lietu pārvalde algo neatkarīgus ekspertus, kas palīdz pašvaldību vadītājiem darba grupās analizēt kopējus un atšķirīgus kritērijus, kas sekmē vai kavē administratīvi teritoriālo reformu. “Pavasarī varēs redzēt, kāda izskatīsies Latvijas karte, kas būs veidota pēc vienotiem kritērijiem. Pagaidām apvienošanās (sadarbības) teritoriju lielums rajonos ir ļoti atšķirīgs. Kuldīgas rajons, piemēram, tiek sadalīts divās daļās. Bet Valkas un Alūksnes rajonā arī septiņas pašvaldību sadarbības teritorijas liekas par maz,” secina V.Seilis.
Aptaujātie bija atsaucīgi
Desmit procenti katras pašvaldības iedzīvotāju saņēma aptaujas anketas. Telefonakcija bija tikai papildinājums. “Ja nav skaidrības, tad neviens nezvana,” uzskata SIA “Blezūrs – Konsultāciju birojs” direktors Rolands Blezūrs. Viņš ir iepriecināts, ka aptaujā atsaucība bijusi laba. Tās rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem nav pietiekamas informācijas par administratīvi teritoriālo reformu. “41 procents aptaujāto atbild, ka “grūti pateikt”, kāda ir viņu iespēja iegūt informāciju, un 45 procenti nevar pateikt, vai viņus apmierina pašvaldības darbinieku skaidrojums šajā jautājumā,” stāsta projekta vadītāja Sandra Grišāne. Tomēr 76 procenti aptaujāto ar noteiktu “nē” atbild, ka neuzskata par nepieciešamu savas pašvaldības apvienošanos ar kādu citu.
Mērķis – investīciju piesaiste
Pirmā pašvaldību sadarbības apvienība izveidojās trim Alūksnes rajona pašvaldībām – Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasta – un divām Valkas rajona pašvaldībām: Zvārtavas un Grundzāles. “Šo pagastu apvienībai ir vēsturisks pamats. Tomēr dzīve parādīja, ka ar varu mīļš nekļūsi. Kaut kas šajā sadarbībā pietrūka,” atzīst Virešu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers. Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts norāda, ka sadarbības mērķis bija piesaistīt investīcijas attīstībai. “Nebija vienošanās, kas gatavos projektus un kā pašvaldības piesaistīs savus līdzekļus,” secina J.Liberts. Gaujienas pagasta attīstības un teritoriālās plānošanas speciāliste Inese Eglīte pēc pašvaldību vēlēšanām organizēs piecu pagastu darbinieku tikšanos, lai nopietni pārrunātu sadarbības iespējas. “Neviens negrib apvienoties. Bet sadarbība jau ir, un to var pilnveidot,” uzskata I.Eglīte.
Finansu resursu koncentrēšana un jaunu darbavietu radīšana ir tās “pozitīvās izmaiņas”, kādas pēc aptaujāto, arī pašvaldību darbinieku domām var veicināt pagastu apvienošanās. “Ja ir kopēji mērķi, tad ir jāatrod iespējas tos realizēt. Arī pie savstarpējo attiecību veidošanas ir jāstrādā,” domā R.Blezūrs. SIA “Darbs un co” īpašnieks Arturs Dukulis uzskata, ka uzņēmēju viedoklis netiek ņemts vērā, spriežot par pagastu teritoriju apvienošanu.
Būs kopēji projekti
Alsviķu, Ilzenes, Zeltiņu un Kalncempju pagasts noslēdza sadarbības līgumu. To veidotā sadarbības apvienība būs vienīgā rajonā, ko apstiprinājusi reformu padome. “Likuma “Par pašvaldībām” 100.pants nosaka, kā veidojamas sadarbības apvienības. To darbību nosaka Nolikums, ko apstiprina pagastu padomes,” uzsver V.Seilis. Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīna Puzulis stāsta, ka sadarbība būs kultūras, izglītības, veselības, sociālajos un sporta jautājumos. “Alsviķu pagastā ir projektu speciāliste, un veidosim kopējus projektus. Jau uzsākta ceļu remonta tehnikas iegāde. Iespējams, ka varēs iekārtot sociālo māju. Saliekot līdzekļus kopā, var vairāk izdarīt,” atzīst E.Puzulis.
Veidojas deviņu pašvaldību apvienība
Pašlaik ar Ziemeļvidzemes reģionālā attīstības fonda atbalstu veidojas deviņu pašvaldību sadarbības apvienība. “Tajā ietilps Apes pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība un astoņi pagasti: Virešu, Trapenes, Jaunlaicenes, Veclaicenes, Ziemeru, Liepnas, Pededzes un Mārkalnes,” norāda Apes domes priekšsēdētājs Juris Kaktiņš. “Visas šīs pašvaldības ir nolēmušas būt sadarbības apvienības dalībnieces. Kad būs sagatavots sadarbības līgums, to parakstīs un iesniegs dokumentus apstiprināšanai reformu padomē,” norāda ZRAF direktors Kaspars Skuja.
Iespējams, tāpēc šo pašvaldību vadītāji bija skeptiski noskaņoti pret projekta ekspertu piedāvāto un Alūksnes rajona kartē iezīmēto pagastu apvienošanās (sadarbības) modeli, kurā nav redzama šī deviņu pagastu paredzētā savstarpējā sadarbība. “Apvienošanās nav svētā govs. Apes pilsētai ar lauku teritoriju nekas vairāk nav vajadzīgs. Nekas nemainīsies, ja tai pievienos vēl kādu pagastu,” domā J.Kaktiņš. Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētājs Vilis Pauliņš norāda, ka “šis ir jau otrais pagastu apvienošanās ieskicējums”. “Varbūt mūsu darba rezultātā būs vēl trešais variants, bet neviens pašvaldības vadītājus neapmierina,” secina V.Pauliņš. Viņš uzskata, ka nevajadzētu piekrist nepamatotām reformām. Iebildumi bija arī Alūksnes pilsētas un citu pašvaldību darbiniekiem.
Baida negatīvas sekas
Visvairāk – 71 procents – iedzīvotāju baidās, ka pašvaldību apvienošanās radīs bijušo pagastu centru panīkumu. J.Kaktiņš ir sarūgtināts, ka ne Latvijas kartē, ne dabā nekas neliecina par viņa dzimtā Jaunrozes pagasta esamību, jo to 1956.gadā pievienoja Apei. V.Seilis mierina, ka iespējami maz ir paredzēts “lauzt” pagastu robežas. “Visi prasa, kāds būs ekonomiskais ieguvums no administratīvi teritoriālās reformas. Bet kā to var novērtēt un pateikt? Un kāds ir ieguvums tagad?” jautā V.Seilis.
Pašvaldības optimālais lielums ir apmēram 5000 iedzīvotāju. Orientējošais attālums no pašvaldības nomales līdz centram ir 15 kilometri. Šajā teritorijā vajadzīga vidusskola un centri, kur iedzīvotāji var saņemt pakalpojumus. 70 procenti aptaujāto domā, ka samazināsies iespēja risināt vietējās problēmas. Pašvaldību sadarbību apvienību vēlme tās risināt kopēji ir pretrunā šim apgalvojumam. “Lielāka pašvaldība atradīs iespējas saglabāt skolu. Kandavas novadā ir pat atjaunota skola. Tāpat pieredze novados liecina, ka pakalpojumi neattālinās no iedzīvotājiem,” informē V.Seilis.
Tomēr skepse paliek, jo administratīvi teritoriālo reformu organizē “no augšas”. “Pašvaldībām ar izmaiņām likumos arvien palielinās funkcijas, bet finansējumu tām nepiešķir,” akcentē Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe. Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols vēlētos redzēt, kas būs pēc pieciem gadiem novados, kur pašvaldības ir apvienojušās. Administratīvi teritoriālo reformu paredzēts īstenot līdz 2004.gada 30.novembrim. Tātad izšķirties vajadzēs ātrāk. “Paliek katra atbildība teikt “jā” vai “nē”,” uzsver Pašvaldību lietu pārvaldes darbinieks. Iespējams, ka dažam atbilde būs skaidra 5.februārī, kad notiks projekta noslēguma seminārs.
