No valsts budžeta garantēto minimālo ienākumu ieviešana ģimenēm, kur uz vienu ģimenes locekli ienākumi ir mazāki par 21 latu, līdzekļu trūkuma dēļ atlikta uz gadu.
No valsts budžeta garantēto minimālo ienākumu ieviešana ģimenēm, kur uz vienu ģimenes locekli ienākumi ir mazāki par 21 latu, līdzekļu trūkuma dēļ atlikta uz gadu.
“Ir izstrādāts domstarpību un vienošanās protokols, kas nosaka vēlreiz izvērtēt iespēju šā garantētā minimālā ienākuma ieviešanu no 2002.gada 1.janvāra, nevis no 2001.gada,” “Dzirksteli” informē Gulbenes rajona padomes galvenā speciāliste veselības aizsardzības un sociālās palīdzības jautājumos Aina Kokoreviča.
Atcelt garantētā minimālā ienākuma ieviešanu uz gadu nenozīmē, ka darbs ir apstājies. Vietējās pašvaldībās šajā laikā jāveic precīza to sociālo grupu uzskaite, kam šie garantētie minimālie ienākumi būtu vajadzīgi.
“Tādējādi būs iespējams uzzināt, kādu naudas summu pašvaldības atvēl dažādiem sociāliem pabalstiem iedzīvotājiem, kāda summa pieprasāma no valsts,” saka A.Kokoreviča.
Šāda izpēte vajadzīga arī tādēļ, ka Labklājības ministrijai, ņemot vērā dažādu atskaišu datus, radies priekšstats, ka vietējām pašvaldībām līdzekļu pabalstiem pietiek.
“Garantēto minimālo ienākumu noteikšanas būtība ir nepareiza. Ja man pagastā, piemēram, ir 21 dzērājs, kam nav nekādu ienākumu, arī viņš saņems šo naudu. Pašvaldībām pašām jāļauj lemt par katru cilvēku konkrēti: piešķirt pabalstu vai to atteikt,” uzskata Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika.
Arī Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads domā līdzīgi. “Pašvaldību “ziedu laikos” gadā pabalstos izmaksājām 12 tūkstošu latu, bet arī tad rūpīgi analizējām katru konkrēto iesniegumu. Tagad pabalstos izmaksājam divus tūkstošus latu. Cilvēki vairs neraksta iesniegumus pabalstu piešķiršanai, jo zina, ka pagastam nav līdzekļu,” saka A.Strads.
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Zintis Vībāns atzīst, ka garantēto minimālo ienākumu ieviešanas rezultātā pensionāri neko neiegūs. Nebūs arī citu līdz šim piešķirtu pabalstu, piemēram, par bērna piedzimšanu un tamlīdzīgi. “Mūsu lielākā kļūda ir tā, ka, izmaksājot lielus pabalstus, pieradinājām cilvēkus nestrādāt. Kāpēc strādāt, ja darba alga ir tikai 30 latu, bet 21 latu varu saņemt tāpat,” saka Z.Vībāns.
“Pašvaldība no valsts atšķiras ar to, ka valstij ir būtiska statistika, bet pašvaldībai – katrs cilvēks,” secina D.Švika.
Rajona pašvaldību vadītāji uzskata, ka vienīgā iespēja ir rakstīt ieteikumus Pašvaldību savienībai, bet būtībā neko vairs mainīt nav iespējams.
