Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iecerējusi nodrošināt sociālās garantijas tiem pašvaldību vadītājiem, kuriem neveiksies 2005.gadā plānotajās pašvaldību vēlēšanās un kuri nekļūs par jaunizveidoto novadu vadītājiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iecerējusi nodrošināt sociālās garantijas tiem pašvaldību vadītājiem, kuriem neveiksies 2005.gadā plānotajās pašvaldību vēlēšanās un kuri nekļūs par jaunizveidoto novadu vadītājiem.
Ir vairāki priekšlikumi. Piemēram, vēlēšanās cietušie varētu ātrāk doties pensijā, bez maksas pārkvalificēties citā amatā, saņemt piemaksas pie pensijas un tamlīdzīgi. Paredzams, ka pēc vēlēšanām pašvaldību vadītāju skaits samazināsies piecas reizes, un nav godīgi, ka labi darbinieki kļūst par bezdarbniekiem.
No problēmas nebaidās
Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms uzskata, ka viņu minētā problēma neskar, jo nākamajā vasarā būs sasniegts pensijas vecums un ilgajos darba gados ir nopelnīta laba pensija.
“Protams, tas nebūs patīkami, ja daudzus gadus ir strādāts, bet tad – esi kļuvis nevajadzīgs. Tomēr domāju, ka pašvaldību vadītājiem problēmas neradīsies, jo, izveidojoties novadiem, pagastos paliks izpilddirektori. Tiem, kas neiekļūs šajā amatā, būs grūtāk, jo ne visi ir “aizsituši” vietu biznesā. Vismaz kādu laiku, kamēr izdosies rast jaunu nodarbošanos. Nedomāju, ka visi pārkvalificēsies,” saka G.Blūms.
Nav amats visam mūžam
Novadu veidošanu plānots pabeigt līdz 2005.gadam, kad notiks vēlēšanas. Tas nozīmē, ka no vairāk nekā 500 pašvaldībām izveidosies apmēram 100.
“Ir atbalstīts 102 novadu izveides modelis. Tas nozīmē, ka vismaz 400 pašvaldību vadītāji teorētiski paliks bez darba. Par šo situāciju runājām Latvijas Pašvaldību savienībā. Ir cilvēki, kas kategoriski uzstāj, ka nepieciešams nodrošinājums, runājot par pensijām vai pabalstiem, bet es neuzskatu, ka mums, pašvaldību vadītājiem, ir īpašas tiesības prasīt kaut kādu sociālo nodrošinājumu. Apzinos, ka pašvaldības vadītājam, kas pirms ievēlēšanas minētajā amatā, ir bijis skolotājs, ārsts, vai kā es – celtnieks, ir grūti pēc desmit gadiem atgriezties sākotnējā profesijā, jo šajā laikā daudz kas ir mainījies. Bet šādu situāciju, īpaši laukos, daudzi cilvēki pieredzējuši, tāpēc mūs par īpašu kategoriju neuzskatu. It kā mēs gandrīz pret pašu gribu esam tautas ievēlēti, bet tam piekritām, apzinoties, ka pašvaldības vadītājs nav amats uz mūžu. Atšķirība ir tikai tā, ka zaudējam darbu nevis tāpēc, ka esam zaudējuši vēlētāju uzticību, bet reformas rezultātā. Tas dod mums tiesības prasīt kaut kādas nelielas sociālās garantijas no valsts,” domā D.Švika. Viņš uzskata, ja cilvēkam līdz pensijai atlikuši pieci gadi, tad pareizi būtu piedāvāt iespēju pensijā doties ātrāk.
“Lai gan, pazīstot kolēģus, šaubos vai pēc šāda piedāvājuma viņi vēlēsies pensionēties. Tad labāk rast iespēju bez maksas pārkvalificēties,” piebilst pašvaldības vadītājs. Par sevi D.Švika saka,ka esot vecākās paaudzes cilvēks, kas cenšas domāt pa jaunam. “Mūsdienu jauniešos man patīk īpašība, ka viņi saprot, ja kādā amatā neveicas, tad pats pie tā esmu vainīgs. Mūsu paaudzei patīk neveiksmēs meklēt vainīgos, kāpēc es paliku bez darba un tamlīdzīgi. Ar to, ka var zaudēt darbu, ir jārēķinās. Domāju, ja es neatradīšu darbu, tad centīšos vainot sevi.”
Grūtības radīs svaru kausi
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups domā, ka sociālās garantijas nepieciešamas cilvēkiem, kas pašvaldību darbā aizvadījuši ilgus un pilnvērtīgus gadus. Šāds cilvēks neko citu uzsākt nevar, jo pārrāvums bijis pietiekami ilgs, un jaunu nišu darba tirgū ir grūti sameklēt.
“Uzskatu, ka ne visi pašvaldību vadītāji, lai gan nostrādājuši daudzus gadus, ir pelnījuši sociālās garantijas. Viens visam ir ļāvis iet pašplūsmā, neko nedomādams un par lietu nedegdams. Otrs ir pūlējies un centies. Svaru kausos būs grūti izsvērt. Mana vecuma cilvēkiem ir pensija klāt, ko tad vairāk. Tomēr, ja pašvaldības vadītāja amatā cilvēks ievēlēts divus vai trīs sasaukumus pēc kārtas, tad viņš ir nopelnījis kaut ko vairāk. Kā rīkoties, to izlemt nebūs vienkārši. Ministrijām tas rūpīgi jāpārdomā.”
Pagaidām par to nedomā
“Par iecerētajām garantijām domāju divējādi. Ar ko pašvaldību vadītājs atšķiras no pārējiem cilvēkiem, kas arī zaudējuši darbu? Manuprāt, piedāvātais nodrošinājums pagastu vadītājiem ir domāts siržu mīkstināšanai, lai mēs nepretotos administratīvajai reformai,” prāto Līgo pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Doņuks. Viņš atzīst, ka par iespēju zaudēt amatu šobrīd nedomājot, jo neesot vērts par to “lauzīt galvu”. “Kad pienāks pašvaldību vēlēšanas, tad redzēs, kādi būs rezultāti,” piebilst pašvaldības vadītājs.
Finanšu un Labklājības ministrija līdz nākamā gada 1.februārim vienosies, kādu palīdzību piedāvās pagastu vecākajiem.
Pašvaldību vadītāju viedokļus pierakstījusi Malda Ilgaža
