Lai arī kas notiktu, pašlaik mūsu valdība ir tādā stāvoklī, kas atgādina pata situāciju šahā. Masu saziņas līdzekļos žurnālisti jautā, vai valdība kritīs vai nekritīs pēc budžeta pieņemšanas. Un atbildes ir nemainīgas – koalīcijas partneri negatavojas to gāzt. Tomēr grūti iedomāties, kā valdība strādās turpmāk, ja premjerministre ir zaudējusi gan savas partjas biedru, gan sabiedrības uzticību. Tāpēc, lai cik ērta būtu atbildības novelšana uz „Vienotību”, Nacionālās apvienības un ZZS politiķiem, ilgi tā turpināt nevarēs. Pēdējā laikā visu problēmu risināšana tika atlikta, aizbildinoties ar svarīgo budžeta pieņemšanu. Tas ir izdarīts, nedomājot par valsts attīstību. Turklāt no vairākām prioritātēm, kas tika izvirzītas šīs valdības deklarācijā, palikusi tikai viena – iekšējā un ārējā drošība. Tā, protams, ir svarīga, taču Latvijas – Krievijas robeža joprojām ir caura gan bēgļiem, gan kontrabandas precēm. Atšķirībā no Ungārijas, kur žoga būvē izmanto Latvijā ražotu dzeloņstiepli, te joprojām spriež un gatavojas kaut ko darīt. Atlikšana un nespēja izsķirties ir raksturīga premjerministres Laimdotas Straujumas vadības stilam. Nesaprotami, kāpēc valdība, kurai ir kapitāldaļas „Air Baltic” un kura gatavojas tajā investēt vēl 80 miljonus eiro, neko nevar ietekmēt nacionālās (!) lidsabiedrības darbībā, bet vācu uzņēmējs Montāgs Girmess, kurš ir gatavs iegādāties 20 % kapitāldaļu, var pieprasīt veto tiesības uz lidmašīnu iepirkšanu. Ārzemju investors nekad neaizstāvēs mūsu nacionālās intereses. Bet kāpēc to nedara mi-nistri un politiķi?
