Gulbenes rajons: ir viens no eirooptimistiskākajiem Latvijā.
Gulbenes rajons: ir viens no eirooptimistiskākajiem Latvijā
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie referenduma rezultāti liecina, ka sestdien tautas nobalsošanā atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES) pauduši
67 procenti Latvijas pilsoņu jeb 674 562 cilvēki, Gulbenes rajonā – 9994 cilvēki jeb 75,8 procenti. Salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem, gulbenieši izrādījušies vieni no lielākajiem eirooptimistiem.
Provizorisko rezultātu paziņošanu gaidījām ar nepacietību, skatoties TV naktī uz svētdienu, sekojot arī intrigām valdībā. Kaut arī medus mucā bija iejaukta darvas karote, tas nespēja mazināt mirkļa nozīmību.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes darbinieki jau piektdienas vakarā vēlēšanu iecirkņos nogādāja biļetenus. Dažos iecirkņos naktī tos sargāja zemessargi. Savukārt policija sāka un ilgāk nekā diennakti turpināja darbu pastiprinātā režīmā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību.
Referenduma diena Gulbenē un daudzviet rajonā sākās ar pamatīgu lietusgāzi. Taču vēlāk diena skaidrojās un mākoņi izklīda. Līdz ar tiem zuda arī šaubas un nīgrums daudzos referenduma dalībniekos.
Aktivitāte bija liela jau no rīta un palielinājās dienas vidū. Gulbenē darbojās divi vēlēšanu iecirkņi. Tradicionāli vairāk cilvēku nāca uz iecirkni kultūras centrā. Sākumā te manīja gados vecākus cilvēkus un tos, kas šurp devās pa ceļam uz darbu. Vēlāk nāca ģimenes, jaunieši. Vēlākās stundās iecirkņu durvis vēra tie, kas aizņemtības dēļ uz referendumu nevarēja ierasties agrāk.
Pēcpusdienā Gulbenes vēlēšanu iecirknī satikām Jāzepu Studaru. Viņš stāstīja, ka nav varējis ātrāk atnākt uz referendumu, jo bija jāiedzer sestdienas rīta kafija un jāsapošas.
“Gatavojos kā uz svētkiem,” saka viņš. Vīrietis pauž, ka atdevis balsi par Latviju ES.
Dabiska ir cilvēku vēlme pēc iespējas ātrāk prognozēt gaidāmo rezultātu. Šajā nolūkā “Dzirkstele” sestdien no paša rīta sāka un pēcpusdienā beidza anonīmo aptauju pilsētas vēlēšanas iecirknī, kas atradās Gulbenes kultūras centrā. Nobalsojušajiem uzdevām tikai vienu jautājumu – vai balsojums bijis “par” vai “pret”. No 100 aptaujātajiem 76 bija “par” un 24 – “pret”. Salīdzinot aptaujas rezultātus ar provizoriskajiem rezultātiem, kas gūti saskaitot balsojumu biļetenos, līdzība ir acīmredzama.
Retais no aptaujātajiem kautrējās pateikt, kā ir balsojis. Arī tie, kas teica, ka balsojuši pret Latvijas iestāšanos ES, pauda to droši, daudzi arī vēlējās pamatot viedokli. Kāds vīrietis teica, ka sākumā bijis par, bet viņu atgrūdusi un saniknojusi uzmācīgā reklāma, kas līdzinājās aģitācijai.
Savukārt kāda sieviete klāstīja, ka viņas radi dzīvo Vācijā un no pieredzes zina, kā dzīves līmenis šajā valstī pēc iestāšanās ES pazeminājies. Kāda cita referenduma dalībniece klāstīja, ka no 1992.gada viņa esot bezdarbniece un pārtiekot no pašas dārzā audzētā, kaut gan rudenī raža jāsargā dienu un nakti, mēslu dakšas rokās turot. Bija arī pašapzinīgi jauni cilvēki, kas, pēc viņu vārdiem, nacionālpatriotisku apsvērumu dēļ esot pret Latvijas iestāšanos ES. Un tomēr eiroskeptiķi Gulbenē un rajonā bija ievērojamā mazākumā.
Jaunos vēlētājus sveic kā jubilārus
Stāmerienas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Mudīte Rubene referenduma dienā vislielāko iedzīvotāju aktivitāti novēroja no rīta. Tad nākuši vecāka gadagājuma ļaudis. Taču pa kādam referenduma dalībniekam vēlēšanu iecirkņa durvis vēra visu dienu.
Iveta Stradiņa pirmo reizi mūžā izmantoja vēlētājas tiesības, jo pirms nedēļas viņai palika 18.
“Esmu par Latviju ES. Man ir gadījies būt ārzemēs, ES valstīs. Redzēju, kāda tur ir sakoptība, cilvēku attiecības, dzīves līmenis. Tāpēc arī balsoju “par”. Turklāt vēlos mācīties ārzemēs. Ja Latvija būs ES, man šo mērķi būs vieglāk īstenot,” saka viņa.
Irina Sazonova uz referendumu atnākusi kopā ar mazo dēliņu. Viņa stāsta, ka meitai svētdien paliek 18 gadi. Ja tas notiktu dienu ātrāk, viņa arī varētu balsot. “Tas nekas, meitai vēl būs daudz iespēju pildīt pilsones pienākumus,” saka I.Sazonova. Viņa atzīst, ka ir balsojusi “pret”.
“Tas ir skaidrs, ka Latvija un mēs iestāsimies ES. Tas ir izlemts bez mums. Uzskatu, ka tāpēc jāapzinās sava vērtība. Ja valdība redzēs, cik smagos apstākļos dzīvo sociāli neaizsargātie slāņi laukos – veci cilvēki, ģimenes ar bērniem -, tad, iespējams, arī domās, kā uzlabot un mainīt dzīvi,” saka I.Sazonova. Viņa pauž, ka iedzīvotāju trūkumu izjūt diendienā, vadot Stāmerienas aptieku, kurā viņa strādā jau 18 gadus.
Pagasta iecirknī ir jauka gaisotne
Litenes pagastā referenduma dienas vidū pie vēlēšanu iecirkņa satiekam jauniešu pulciņu. Kaspars Maks, plati smaidot, saka, ka tikko ir nobalsojis par Latviju ES. “Uz iecirkni nācām pulciņā. Pa ceļam pārrunājām, kā kurš balsos. Liekas, ka visi esam “par”. Domājam par nākotni. Esam visi vienā katlā,” saka viņš.
Litenes vēlēšanu iecirkņa priekšniece Ilze Zirdziņa stāsta, ka cilvēku te nav trūcis jau no pulksten 7.00. “Aktivitāte ir neparasti liela. Braucām arī uz dzīvesvietu pie aptuveni 100 cilvēkiem, kuri paši nevarēja atnākt uz iecirkni,” saka viņa. Iecirknī visu dienu esot laipna, atsaucīga gaisotne. Bijuši arī sabiedriskie novērotāji no politiskās apvienības “Mūsu zeme”.
Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis arī ieradās balsot dienas vidū, kad pēc lauku darbiem ir brīvāks brīdis. Pirms tam viņš te garām braucis ar kombainu, uz kaltēm. “Referenduma norisi lauku darbi Litenē, šķiet, nevarētu īpaši kavēt. Es pats nobalsoju “par”. Taču diezgan daudz ir palicis neatbildētu jautājumu. Esmu sapratis, ka Latvijā iedzīvotājiem vienmēr bija, ir un būs smagi jāstrādā. Iestājoties ES, darba nekļūs mazāk. Vai tas nesīs augļus, nezinām. Taču valstis iekļaujas ES. Mūsu Latvijas divi miljoni iedzīvotāju nevar turēties pretī 200 vai 300 miljoniem iedzīvotāju, kas ir Eiropā. Mums arī ir tur jābūt, nevaram palikt ārpusē,” uzskata G.Ciglis.
Tāda pati aktivitāte kā 8.Saeimas vēlēšanās
Gulbenes rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale stāsta, ka referendumā Gulbenes rajona balsstiesīgie iedzīvotāji bijuši tikpat aktīvi kā iepriekš notikušajās Saeimas vēlēšanās. “Uz referendumu atnāca tikai par diviem cilvēkiem vairāk nekā uz 8.Saeimas vēlēšanām,” saka V.Kravale.
8.Saeimas vēlēšanās Gulbenes rajonā piedalījās 67,35 procenti no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet referendumā – 67,79 procenti.
V.Kravale atzīst, ka referendumā ievērojams ir nederīgo biļetenu skaits – 87 rajonā. Tajos balsotāju griba nebija saprotama. Bija ievilkti krustiņi gan variantā “jā”, gan “nē” par Latvijas iestāšanos ES. Bija arī tādi, kuros vēlētājs nebija atstājis nekādu informāciju.
“Varbūt neliels iedzīvotāju procents patiešām nezināja, kā jāpauž sava attieksme biļetenā. Taču, visticamāk, šie cilvēki nebija izlēmuši, par vai pret Latvijas iestāju ES. Domāju, ka šajā situācijā vainīgo nav,” saka V.Kravale.
Viņa klāsta, ka provizoriskie referenduma rezultāti Gulbenes rajonā bija dokumentāli apkopoti un pārbaudīti naktī uz svētdienu apmēram pulksten 3.00. Taču formalitāšu kārtošana rajona vēlēšanu komisijā turpinājās līdz rītam.
