Pavasaris un rudens ir gadalaiki, kad saasinās zarnu trakta slimības, pie kurām pieskaitāms arī gastrīts – kuņģa gļotādas iekaisums.
Pavasaris un rudens ir gadalaiki, kad saasinās zarnu trakta slimības, pie kurām pieskaitāms arī gastrīts – kuņģa gļotādas iekaisums.
Līdz Lieldienām, kad gandrīz visās mājās galdā ceļ vārītas olas, atlicis nedaudz dienu, tāpēc daktere Sandra Smala, kura veic gastroskopiju (ar speciālu zondi, ko sauc arī par “kobru”, skata kuņģi), brīdina, ka Lieldienās vārītās olas, īpaši, ja tās ēd kopā ar majonēzi, vajadzētu ēst ar mēru. Lieliska piedeva būtu svaigas, nevis raudzētas bērzu sulas.
“Apēdot daudz vārītu olu, mēs radām ļoti lielu slodzi aizkuņģa dziedzerim un līdz ar to nepatīkamas sajūtas kuņģī. Problēmas var radīt arī gastrīts,” saka daktere.
Gastrīts – pusei pasaules iedzīvotāju
“Hroniskais gastrīts nesāp. Sāp akūtais gastrīts un arī tad, ja ir iekaisusi divpadsmitpirkstu zarnas gļotāda. Ir arī erozīvs gastrīts, kad veidojas kuņģa gļotādas bojājums. Tas var būt gan ar asiņošanu, gan bez tās. Hronisko gastrītu paveids ir astrofiskais gastrīts, kad kuņģa gļotāda kļūst izteikti plāna un tikai ar lielām grūtībām veic savu funkciju,” stāsta S.Smala.
Akūtu gastrītu raksturo vemšana, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tā ir īslaicīga saslimšana, kuras iemesli var būt diētas kļūdas vai inficēts uzturs. Apmēram pusei pasaules iedzīvotāju ir hroniskais gastrīts, kura izpausmes ir slikta dūša, bieži spiedoša sajūta vēdera augšdaļā vairāk pa kreisi no viduslīnijas.
“Samērā nesen ir atklāta helikobaktērija, kas izraisa kuņģa čūlu. Ne vienmēr ir tā, ka neārstēts gastrīts izraisa kuņģa čūlu, tomēr tā var notikt. Ja ir radušās kuņģa gļotādas problēmas, tad pietiek ar kādas šūnas pārveidošanos un imunitātes pazemināšanos, lai sāktu veidoties audzējs. Kuņģī var būt arī polipi – mazām sēnītēm līdzīgi gļotādas izaugumi vai arī kādi citi veidojumi, piemēram, izteikti rupjākas gļotādas krokas,” skaidro S.Smala.
Nepatīkami dedzina kuņģi
Daktere ievērojusi, ka šobrīd cilvēkus visvairāk nomāc tā sauktā dedzināšana kuņģī, kas sasniedz arī rīkles galu, liekot cilvēkam krekšķināt, tā rezultātā novērojams arī hronisks aizsmakums. Vairumā gadījumu tas ir saistīts ar kuņģa sulas atvilni barības vadā, ko rada kuņģa peristaltiskā kustība. Ja dedzināšana ir ilgstoša, var veidoties barības vada erozija. Tā rezultātā izelpai iespējama nepatīkama smaka. To rada iekšējais iekaisuma process.
“Ja ir sāpes kuņģī, jebkurā gadījumā ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, jo var gadīties, ka tas nav gastrīts, bet kuņģa čūlas plīsums. Kunģa čūla ne vienmēr sāp. Sāpes rodas, kad jau ir cauraugusi kuņģa gļotāda un tiek iesaistīti apkārtējie audi. Visbiežāk tas ir aknu apvalks un audi ap tām,” skaidro daktere.
Nākotnē – vēderā videokamera
Lai pārliecinātos par to, kas notiek kuņģī, talkā tiek ņemts gastroskops. Gastroskopiju veic tikai tad, lai varētu noteikt precīzu diagnozi, proti, vai dedzināšanu kuņģī izraisījusi neliela trūce, iekaisis barības vads, vai arī lai izslēgtu saslimšanu ar audzēju. Šo procedūru veic arī tad, ja rentgenā atklāta kuņģa čūla un ir nepieciešams paņemt analīzes no tās malām. Ar gastroskopijas palīdzību var noteikt arī helikobaktērijas klātbūtni. Baktēriju ar medikamentu palīdzību iespējams iznīcināt, bet tā atkal var atjaunoties.
“Slimniekam, nākot uz gastroskopiju, nevajag baidīties. Jo viņš ir iekšēji mierīgāks, jo ātrāk un vieglāk notiek caurskates process. Cilvēkam pašam nekas nav jārij. Ja nav alerģijas no pretsāpju medikamentiem, tad rīkles galam tiek uzpūstas zāles, lai mazinātu tā jutību. Uz gastroskopiju nosūtījumu dod ģimenes ārsts, kurš cilvēkam, kam jāveic gastroskopija, stundu pirms procedūras dod arī nomierinošu tableti. Nākotnē jauna metode varētu būt arī tāda, ka pacients norij kapsulu, kurā ir mikroskopiska videokamera, bet šāda – vienreizēja – iespēja maksās naudu,” stāsta S.Smala.
Cilvēki uzskata, ja viņiem atklāta kuņģa čūla, tā noteikti jāoperē. Čūlu operē tad, ja ir aizdomas par audzēja veidošanos, ja čūla sākusi ieaugt apkārtējos kuņģa audos vai arī tā varētu sākt plīst un asiņot.
Kuņģa problēmu vairāk vīriešiem
Iemesli, kas veicina gastrītu, var būt dažādi, piemēram, jau minētā infekciozā baktērija, neregulāra ēšana, nenormētais darba laiks, stress un sezonalitāte, kas izteikti izpaužas starp lauku cilvēkiem, kad pavasarī sākas sējas, bet rudenī – pļaujas laiks. Liela nozīme ir arī klimatiskajiem laika apstākļiem.
“Ar gastrītu galvenokārt slimo pieaugušie, bet riska grupa ir pusaudži, īpaši meitenes, kas aizraujas ar dažādām diētām, tāpēc vecākiem tomēr vajadzētu sekot saviem bērniem, ko viņi ēd, cik ēd un tamlīdzīgi. Ir jāiemācās sadalīt vērtības – regulāra ēšana vai neveselīga un pārlieka tievēšana. Cilvēkiem ar gremošanas trakta kaitēm iesaku atteikties no stipriem, piparotiem, marinētiem ēdieniem, jo viss, kas kož mutē, kož arī barības vadā un kuņģī,” norāda S.Smala.
Izrādās, ka kuņģa problēmu vairāk ir vīriešiem nekā sievietēm. Tās veicina alkohola lietošana, smēķēšana, kas nodara pat lielāku ļaunumu nekā alkohols. Smēķēšana samazina apetīti un pasliktina mikrocirkulāciju.
“Pēc visiem noteikumiem cilvēkam būtu jāēd vismaz piecas reizes dienā. Porcijām tad jābūt mazām. Saprotams, ka cilvēki strādā un ievērot šo noteikumu nākas grūti, tāpēc noteikti vajadzētu ēst brokastis un, vēlams, siltas pusdienas. Nekādā gadījumā nepārēsties pirms iešanas gulēt, lai pilnais kuņģis nespiestu uz plaušām, cilvēks naktī varētu normāli elpot, lai nesistu atpakaļ kuņģa skābi, kas apdedzina rīkli,” iesaka ārste.
