Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “VAKS” 10.augusta rītā valdīja pamatīgs satraukums, jo bija aizdegusies graudu kalte.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka pulksten 9.52 tika saņemts izsaukums uz Beļavas pagastu, kur dega graudu žāvēšanas kalte. Ugunsgrēks tika likvidēts pulksten 16.52.
Operatīvi un profesionāli veic dzēšanas darbus
“Viss notika ātri. Visa mūsu komanda, kas bija uz vietas, nekavējoties zvanīja un konsultējās, kā pareizi rīkoties. Kad darbinieki saprata, ka pašu spēkiem netiks galā, tika izsaukti ugunsdzēsēji. Kaltes operatori gāja palīgā, jo kaltei ir sarežģīta konstrukcija, kurā nezinātājam ir grūti orientēties. Aizdegšanās tika uzreiz pamanīta, tāpēc būtiskus zaudējumus tā neradīja. Uzņēmumā izveidotā graudu pieņemšanas un kaltēšanas sistēma ir ugunsdroša. Tas nozīmē, ka elektrības pievades sistēma un kalšu darbība automātiski atslēdzas, ja parādās degšanas simptomi,” stāsta kooperatīva “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase.
Viņa uzsver, ka ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri savu darbu veica profesionāli. Turklāt uzņēmumā darbs netika pārtraukts un visi klienti tika apkalpoti arī ugunsnelaimes likvidēšanas laikā. Nākamajā dienā darbu atsāka viss kaltes komplekss. “Kad gaisa temperatūra turas plus 30 grādu robežās, degt var pilnīgi viss. Protams, tiek ievesti sausi graudi, kas ir pārkaltuši jau uz tīruma. Turklāt graudi, kuriem ir maza tilpuma masa, ir ļoti viegli un var viegli aizdegties. Kalte aizdegās tieši pēc auzu kaltēšanas. Domājam, ka tas notika karstuma ietekmē, jo tukšās auzu čagas var uzliesmot pat pēc nelielas sakaršanas. Diemžēl graudi ir jāapstrādā, neņemot vērā, ar cik mazu mitrumu tie tiek atvesti. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no kukaiņu invāzijas un slimībām,” skaidro V.Jonase.
Graudu ražas – mazākas par trešdaļu
Gulbenes novadā ziemāji ir nokulti un izkaltēti. Tagad uz pieņemšanas punktu tiek vesti vasarāji, kuri tika iesēti agrāk. “Tiek vestas auzas, mieži, kvieši, acīmredzot pēc divām nedēļām būs kuļams vasaras rapsis. Protams, ziemāji tika iesēti mazāk, šķiet, varētu būt apmēram 20 % no tā, ko bija paredzēts sēt. Tie vienmēr ir ražīgāka kultūra, bet platības jau tāpat visas tika apsētas. Līdz ar to pauzes graudu pieņemšanā nav izteiktas, tās manāmas vien lietus dēļ,” saka V.Jonase. Viss intensīvais darbs vēl ir priekšā. Pagājušajā gadā graudus sāka pieņemt 9.augustā, bet tagad sevišķi saulainajās dienās reizēm kooperatīva pagalms ir pilns ar graudu mašīnām.
Viena no Gulbenes novada saimniecībām, kas ved graudus uz kooperatīvu “VAKS”, ir Galgauskas pagasta zemnieku saimniecība “Torņakalns”. Tās īpašnieks Andris Gargurnis nav informēts par ugunsgrēku. Viņš secina, ka graudu novākšana un nodošana rit normāli. “Saimniecībā ziemāji bija tikai nedaudz. Gan tie, gan liela daļa vasarāju ir nokulti. Palika nedaudz vasaras kvieši, rapsis un pupas. Tagad var redzēt, ka prognozētie ražas zudumi patiešām ir lieli. Šķiet, ka ne tikai par 30 %, bet pat vairāk ir mazākas ražas,” stāsta A.Gargurnis. Tiesa, labības kulšanu varēs beigt neierasti agri. Tomēr no cenu paaugstināšanas “Torņakalna” saimniekam nav nekāda labuma, jo līgumi par labības pārdošanu ir noslēgti agrāk, kad vēl nebija ne jausmas, ka cenas varētu kāpt. “Arī raža nav tik liela, lai paliktu pāri un varētu pārdot papildus par augstāku cenu. Tā nav tikai man, bet daudziem zemniekiem,” atzīst A.Gargurnis. Viņš norāda, ka tiek gatavota zeme ziemāju sējai. Ziemas rapsis būs jau iesēts. Tomēr lauksaimnieks ir skeptisks, ka agrotermiņu ievērošana ziemāju sējai varētu dot labas ražas nākamgad.
