Vietējiem aizdomas – pirms Jāņiem Ievugravā zemes ceļš blakus Krustalīces upei, kura ietek dambī, ticis apstrādāts ar pretputekļu materiālu un šī ķīmija vētras un stipro lietavu laikā ir ieskalojusies ūdeņos, no kā varētu būt noslāpušas zivis.
Tieši pēc lietavām 24.jūnijā novērots, ka dīķī zivīm galvas bijušas virspusē un tās tvērušas pēc gaisa. Pēc tam zivis masveidā sākušas nobeigties. Arī “Dzirkstele” fiksējusi šo situāciju un meklē skaidrojumu pie atbildīgajām amatpersonām.
Paraugu ņemšanu analīzēm organizē pašvaldība
Valsts vides dienestam (VVD) nav informācijas par tagad it kā notikušu ķīmisku Dzirnavu dīķa piesārņojumu – “Dzirkstelei” saka VVD Vidzemes reģionālās pārvaldes direktore Dace Rudusa. VVD ūdens un beigto zivju paraugus dambī neņems, jo to jau ir apņēmusies darīt vietējā pašvaldība, kura apsaimnieko šos ūdeņus. Dubultā analīzes veikt neesot lietderīgi, jo tā vai citādi savu slēdzienu teiks sertificēta biolaboratorija. VVD rīcībā ir informācija, ka Dzirnavu dambim notiek patvaļīga slūžu raustīšana, kas varējis veicināt “zivju izskalošanos” un “ūdens duļķošanos”. Dienests uzdevis pašvaldībai nodrošināt, lai neviena trešā persona nevarētu piekļūt pie slūžām un atvērt tās. “Noskaidrots, ka šajās dienās no pašvaldības darbiniekiem neviens nav regulējis Dzirnavu dambja slūžas,” uzsver D.Rudusa.
“Šobrīd pašvaldība veic izmeklēšanu. Pārbaudīsim, no kā ir nobeigušās zivis. Tuvākajās dienās tās tiks izvāktas no dīķa. Šobrīd ir divas versijas, kāpēc zivis ir gājušas bojā. Iespējams, notikusi slāpšana vai arī ietekme bijusi ūdens līmeņa svārstībām,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane. Viņa piebilst, ka ir pamats uzskatīt, ka nenoskaidrotas personas patvaļīgi ir veikuši darbības, kā rezultātā svārstījies ūdens līmenis dīķī. Lai kontrolētu un nepieļautu šādu rīcību, pašvaldība izmanto videonovērošanas sistēmu, taču bijuši gadījumi, kad videokamera tikusi nolauzta. G.Kalmane aicina iedzīvotājus sekot līdzi un ziņot pašvaldībai par šāda veida patvaļību.
Ir vairākas versijas, kāpēc nobeigušās zivis
Skaidrojumu šai situācijai “Dzirkstele” lūdza arī Jānim Lūkinam, kurš ir sabiedrībā atzīts eksperts vides jautājumos. Viņš uzreiz pauda šaubas, ka zivis varētu būt ķīmiski noindētas. J.Lūkins uzsvaru liek uz drūmo ekoloģisko situāciju. “27.jūnijā savas intereses dēļ uz vietas izpētīju situāciju. Ir varianti. Pirmais – Dzirnavu dīķis ir ļoti piesārņots. Viss smird. Otrs variants – tur caurplūdes vispār gandrīz nav. Ūdens kustība ir niecīga. Trešais variants – zivis varēja nobeigties lielā karstuma dēļ. Un vēl viens variants – varbūt iespēra zibens,” stāsta J.Lūkins. Tagad esot svarīgi saprast, vai beigto zivju daudzums joprojām palielinās. “Es apskatīju augšpusē grāvi (kas ietek dambī – red.). Ir netīrs. Un dīķis vispār ir ļoti netīrs. Ir šausmīgi aizaudzis. Jāņem vērā, ka šajā karstumā var veidoties zilaļģes. Tās pašlaik ir gaiši zaļā krāsā. Ja zivis tādā “mākonī” iepeld, viņas var tur slāpt un nobeigties,” saka J.Lūkins.
“Dzirkstele” sazinājās arī ar nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” vadošo pētnieku Matīsu Žagaru. Viņš uzskata, ka, visticamāk, zivis ir nobeigušās lielajā karstumā, kad Dzirnavu dīķis kļuvis par “bezskābekļa bedri”. Tā noteikti neesot ne pirmā, ne pēdējā reize, ja dambis netiks sakārtots. Arī blakus Dzirnavu dīķim dzīvojošā gulbeniete Sandra Sopule “Dzirkstelei” saka – iedzīvotāji satraucas par zivju nobeigšanos un uzskata, ka vainīgs karstais laiks.
