“Kakaja u nas krasaķišķe (kāds pie mums ir krāšņums – krievu val.)!” dzirdēju sakām kādu sievieti pēc Jaungada salūta Gulbenes centrālajā skvērā. Un es viņai pilnībā pievienojos, jo “zibens un elektrība”, kā teica mana trīsgadīgā mazmeitiņa, tiešām bija iespaidīgs! Tāpat kā skaisti izrotāti ar lampiņām ir abi parki, bet jo sevišķi daudz jauku vārdu esmu dzirdējusi par skvēra strūklakas ietērpu. Mana lielākā mazmeitiņa kādā centrālā skvēra izrotātajā kokā pamanīja ziemeļbriedi ar visām kamanām un eglīti. Un arī es to ieraudzīju! Uzminiet nu, kurā kokā tas ir! Ja uzmanīgi no visām pusēm aplūkosiet mirdzošo skvēru, gan jau šo negaidīto brīnumu saskatīsiet! Brīnumi ir, tikai jāprot un jāgrib tos ieraudzīt!
Patīkami, ka šogad svētku gaismiņu rotā ietērpti ne tikai koki pilsētas centrā, bet arī iebraucot pilsētā rodas svētku sajūta. Īpašu svētku sajūtu var gūt, pastaigājoties pa pilsētas ielām. Ļoti skaisti izrotāti ir gan veikalu skatlogi, gan skolu un dzīvojamo māju logi: ar Ziemassvētku vecīšiem, ziemeļbriežiem, sniegpārsliņām, svecītēm, eņģelīšiem, eglītēm utt. Virs kādas daudzdzīvokļu mājas ieejas durvīm visus ienācējus sveicina izgaismots sniegavīrs, kas darināts no plastmasas glāzītēm. Citur koks izrotāts ar izgaismotām milzu pītām bumbām. Vēl citur uz jumta sēž Ziemassvētku vecītis, bet lejā sasēduši citi svētku dalībnieki. Vienīgais mīnuss šiem svētkiem, kurā nevaram sevi vainot, – pietrūka baltā, pūkainā sniega, kura klātbūtne rada īpašu prieku un gaišumu sirdī.
Protams, nekad nebūs tā, ka visi ir pilnībā ar visu apmierināti. Kā saka, par gaumi nestrīdas. Arī šoreiz vienam lielajā eglē nepatīk zilā krāsa, citam kaut kā par maz vai par daudz, dažam apnikušas zilās sniegpārsliņas pie stabiem. Mazliet skumji kļuva arī, dzirdot kādu komentāru pie veikala. Droši vien daudzi redzēja lielveikalos rūķus, kas vāca ziedojumus novada daudzbērnu ģimenēm, un, iespējams, arī kaut ko ziedoja, kas likās pašsaprotami. Bet kāda sieviete, ejot ārā no veikala, to komentēja tā: “Nu gan – piespieduši bērnus lūgties dāvanas…” Nu ko te piebilst – arī uztvere katram ir citādāka. Diemžēl. Bet tik un tā svētki bija!
