Debesīs jau vairākas nedēļas skan zosu klaigas. Lielākoties medītas tiek zosis, kuras Latvijas purvos un ezeros nolaižas tikai īsu brīdi migrācijas laikā uz dienvidiem.
Arī Gulbenes rajona mednieki izmanto šo laiku, lai dotos nomedīt pa kādai zosij. Gulbenietis Vilnis Zvirgzdiņš kopā ar citiem medniekiem ir iecienījis doties zosu medībās uz Ušuru purvu un ezeru. Mednieki ir pateicīgi Valdim Biseniekam par doto iespēju medīt savās medību platībās.
Nomedījis apmēram 30 zosis
V.Zvirgzdiņš atklāj, ka viņam patīk visas medības, taču putnu medībās mednieks var vairāk izšaut, savukārt dzinēju medībās reizēm pat veselu mēnesi un ilgāk var netikt pie šāviena. “Mūsu rajons it kā nav īstā pārlidojumu vieta, zinu, ka cilvēki brauc uz Igauniju un tur ļoti daudz medī zosis, taču pirms kāda laika arī man kopā ar pāris citiem medniekiem bija ļoti veiksmīgas zosu medības,” stāsta mednieks. Todien Ušuru ezerā un purvā četratā viņi nomedījuši 18 zosis. V.Zvirgzdiņš stāsta, ka citkārt tik labi nav veicies. Šajās brīvdienās viņš kopā ar vēl trim medniekiem bijis medībās, taču šoreiz izdevies nomedīt tikai vienu zosi.
Lai nokļūtu purvā, medniekiem ir jābrien apmēram pusotrs kilometrs pa slapjumu, slīkšņu, reizēm kājas ejot iegrimst pat līdz ceļgaliem, taču medniekus tas nebiedē. “Zoss patiesībā jau nav nemaz tik vērtīgs medījums, taču mani saista pats piedzīvojums un azarts,” atzīst V.Zvirgzdiņš.
Kopumā savā mūžā Vilnis ir nomedījis apmēram 30 zosis. “Medīju jau vairāk nekā 20 gadus, taču zosis medīt sāku ne pārāk sen. Zosu medībās parasti dodos kompānijā, tiesa, esmu devies arī viens pats,” stāsta mednieks.
Nedrīkst aizmirst spilgtas krāsas elementus
Medniekiem diezgan plašu rezonansi izraisījušas izmaiņas medību noteikumos, kas nosaka spilgtas krāsas elementu lietošanu apģērbā medībās ar dzinējiem. Spilgtas krāsas elementi ir cepures, vestes, cepures lentes vai lentes ap abām piedurknēm. Ja medniekam ir sarkana cepure, tas ir pietiekami. Ja ir lentes ap rokām, tad tām jābūt virs elkoņiem un ap abām rokām. Gadījumā, ja medniekam ap cepuri vai piedurkni pie delnas ir kaut kāda dzeltena lente, ko lāgā nevar redzēt, medību inspektori pirmajā reizē var izteikt mutisku brīdinājumu.
Noteikumi nosaka, ka elementiem jābūt spilgtās krāsās. Ja kāds mednieks ir spilgti baltā cepurē, tad viņš ir izpildījis noteikumu prasības, bet, ja cepure vai lente ir netīri dzeltena vai ķiršsarkana, tad ne.
Šobrīd tiek izstrādāti grozījumi medību noteikumos, saistībā ar medību pieteikšanu un citiem jautājumiem. Plānots precizēt arī noteikumu 51. punktu, pasakot precīzi, ka medniekam jābūt cepurei, vestei vai lentei, ne šaurākai par 3 cm, ap cepuri vai abu piedurkņu augšdaļu. Tas novērsīs strīdus un domstarpības.
Šāda prasība medību noteikumos ieviesta pašu mednieku drošības dēļ. Medību rezultativitāti šādas spilgtas cepures nekādā gadījumā neietekmē, jo pārnadži krāsas neatšķir un viņiem oranža vai zaļa cepure ir tikai tumšs pleķis.
Ne visas var medīt
Dodoties medībās, jāatceras, ka ne visas zosis atļauts medīt. Šobrīd spēkā esošie likumi nosaka, ka atļauts medīt sējas, baltpieres un Kanādas zosis.
Sējas zoss ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, tundras un taigas joslā. Latvijā neligzdo, taču bieži sastopama caurceļošanas laikā. Sējas zoss svarā sasniedz 3 līdz 3,5 kilogramus. Kāju un knābja gaišās daļas — dzelteni oranžas. Šī ir lielākā no Latvijā sastopamajām zosīm. Parasti sējas zosis pirmās sāk migrāciju, un lielākā daļa šo punu jau devušies projām no Latvijas uz ziemošanas vietām.
Baltpieres zoss no pārējām atšķiras ar platu un baltu apspalvojuma joslu knābja sānos un uz pieres. Kājas – oranžas, knābja gaišās daļas — iesārtas. Ligzdo ziemeļos – tundrā, bet Latvijai caurceļojošās baltpieres zosis – Ziemeļjūras dienvidu piekrastes zemēs, Britu salās.
Ceļošanas laikā viņas apmetas sūnu purvos, lielos aizaugušos ezeros, plašos zivju dīķos, pļavās un laukos.
Kanādas zoss ir aklimatizējusies Ziemeļamerikas suga. Latvijā pagaidām sastopama samērā reti. Šī zoss ir lielāka par meža zosi, viņai ir melns kakls un galva, kuras sānos aiz acs ir balts plankums.
Latvijā aizliegts medīt mazo zosi, kura iekļauta globāli apdraudēto sugu sarakstā, meža zosi (no medījamo putnu saraksta svītrota, lai veicinātu vietējās populācijas palielināšanos), kā arī baltvaigu, melngalvas un sarkankakla zosi.
