Varbūt ne visiem, bet lielai daļai cilvēku dzīvē gadās situācijas, kad neatliek nekas cits, kā vien ķerties pie pēdējā salmiņa. Tautā saka, ka tā esot slīcēju prioritāte, taču šis instinkts sēž katrā no mums. Un pēdējais salmiņš katram noteikti būs citādāks, jo, kad cilvēks ir izmisis, viņš meklēs jebko, kam var pieķerties, kaut arī ar prātu aptvers, ka diez vai tas palīdzēs. Kādam tās būs lūgšanas, kādam pūšļotāji un buramvārdi, bet kādam zvans uz “Bez tabu” vai “Dzirksteli” ar lūgumu palīdzēt. Ticiet man – tādu cilvēku netrūkst, tikai iznākums nevienam nav zināms. Reizēm tas tiek sasniegts kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu pēc, bet reizēm efekts var pārvērsties defektā. Taču tas nevienu neattur meklēt savu salmiņu. Pie tā ķeras arī lielie vīri un sievas Gulbenē, Latvijā un visā pasaulē. Un, ja to dara augstākajos slāņos, tad lielākā vai mazākā mērā cieš arī sabiedrība. Spilgts traģisks piemērs ir notikumi Baltkrievijā, bet nedaudz uzjautrinoša ir pašreizējā ASV Baltā nama saimnieka ķepurošanās palikt virs ūdens gandrīz bezcerīgā situācijā. Šis “gandrīz” ir tāpēc, ka, salīdzinot ar Latviju, ASV sarežģītajā vēlēšanu sistēmā tiešām pastāv iespēja uzvarēt kandidātam, kurš nav saņēmis tautas vairākuma atbalstu. Tā pie varas grožiem ir ticis kādreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs. Un kāpēc gan lai to nevēlētos atkārtot tagadējais Donalds Tramps? Lai gan viņš beidzot ir pieņēmis administrācijas pārejas perioda uzsākšanu, tomēr joprojām apšauba savu zaudējumu. Laikam jau lielai valstij tas ir sīkums, tomēr tiek tērēti milzīgi līdzekļi viņa vēlmju pierādīšanai – balsu pārskaitīšanai un juristu pakalpojumiem, kuri dara visu, lai stātos pretī neizbēgamajam. Mani pārsteidz tas, cik liela ir dažu cilvēku varaskāre! Taču varbūt tā ir akla ticība tam, ka tikai un vienīgi viņš spēs pareizi vadīt valsti un glābt pasauli? Vara un nauda (liela nauda!) ir nešķirami jēdzieni, bet jāteic, ka naudas Trampam netrūkst. Vai tiešām nepietiek ar to, ka cilvēks ir pasaules miljardieru sarakstā? Atliek vien apsmadzeņot domu, ka būt par prezidentu ir vienkārša bagātnieku izklaide vai vēlme cīnīties. Tramps taču nepārtraukti cīnās pret, par un ar kaut ko. Tikpat atraktīvi un emocionāli, kā kādreiz Vladimirs Žirinovskis – nu pilnīgi kā teātrī. Starp citu, Latvijas Nacionālajā teātrī ir izrāde “Pēdējais salmiņš”.
