Valmierā atrodas firmas “Acorn” Vidzemes pārstāvniecība, kas palīdz latviešiem, kuri vēlas doties peļņā uz ārzemēm, sameklēt darbu Īrijā, kur arī darbojas minētā – tikai īru – firma.
Valmierā atrodas firmas “Acorn” Vidzemes pārstāvniecība, kas palīdz latviešiem, kuri vēlas doties peļņā uz ārzemēm, sameklēt darbu Īrijā, kur arī darbojas minētā – tikai īru – firma. Studentiem firma piedāvā sagādāt darbu vasaras nometnēs Amerikā, kā arī palīdz rast auklītes vietu kādā amerikāņu ģimenē.
“Latvijā ir liels bezdarbs, iespējas nopelnīt – nelielas, tāpēc, strādājot ārzemēs, cilvēkam ir laba iespēja gūt papildu ienākumus,” saka firmas “Acorn” Vidzemes pārstāvniecības vadītājs Rolands Cinis.
Viņš stāsta, ka ģimenes cilvēki uz ārzemēm brauc tādēļ, lai nopelnītu līdzekļus, piemēram, jaunas automašīnas vai dzīvokļa iegādei. Kad vēlamā summa sakrāta, tālāk darbs rit nesteidzīgi. “Ir daudz tādu, kas brauc pelnīt naudu konkrētam mērķim,” saka R.Cinis.
50 dažādas iespējas
Firma darbojas gadu, bet šajā laikā darbā uz Īriju devies apmēram tūkstotis latviešu. Cilvēkam ierodoties pārstāvniecībā, tās darbinieki viņu iepazīstina ar līgumiem, piedāvātajām darba iespējām un noteikumiem, kas jāievēro. Rolands stāsta, ka viesstrādniekiem no Latvijas Īrija piedāvā vismaz 50 dažādas iespējas nopelnīt. Tas ir darbs lauksaimniecībā, celtniecībā, zivkopībā, biškopībā, arhitektūrā, darbs dažādos birojos, apkalpojošajā sfērā un citur. “Galvenais ir sagatavot detalizētu konkrētās personas CV (aprakstu). Tajā nepietiks tikai ar cilvēka darba vietu uzskaitījumu. Vajadzīgs sīks izklāsts par to, ko izdevies paveikt.
Otrs pamatnoteikums: jābūt angļu valodas zināšanām. Ja valodas zināšanu nav, tad labākajā gadījumā iespējams rast darbu tikai lauksaimniecībā,” stāsta Vidzemes pārstāvis.
Nemeklē lētu darbaspēku
“Īriem vajadzīgi palīgi ne tikai lauksaimniecībā, bet arī banku sistēmā, grāmatvedībā, birojos, viesnīcu un apkalpojošajās sfērā, jo tur diemžēl savu darbinieku nepietiek. Pozitīvi vērtējams fakts, ka latvietis tur saņem tieši tādu pat algu kā īrs. Par to pārliecinājos personīgi, gadu strādājot Īrijā. Uz turieni devos, lai strādātu lauksaimniecībā, konkrēti pie saimnieka, kas nodarbojas ar lopkopību. Labi pratu angļu valodu, tāpēc uzdienēju par produkcijas izvadātāju, saņemot attiecīgi lielāku algu, “stāsta R.Cinis un iesaka ņemt vērā noteikumu, ka, lai dotos uz Īriju peļņā, noteikti jābūt sākuma kapitālam.
Piedāvā izvēles iespējas
Firma “Acorn” cilvēkam, kas izlēmis strādāt Īrijā, piedāvā izvēles iespējas, iepriekš izzinot, ko viņš spēj un prot. Rolands atzīst, ka ir gadījumi, kuros nav vēlama latviešiem raksturīgā kautrība, jo cilvēks ar labām angļu valodas zināšanām izvēlas strādāt zemkopībā, neapzinoties, ka varētu strādāt grāmatvedībā, par to saņemot lielāku atalgojumu.
Zina konkrēto darba vietu
Pirms došanās darbā uz Īriju, cilvēks jau zina, kurā valsts vietā konkrēti strādās, jo no Īrijas Pilsonības un imigrācijas dienesta jau ir saņemta darba atļauja, ir sagatavota dzīvesvieta, kur viņu gaida darba devējs. “Sagatavošanās laiks kopš konkrētā lēmuma pieņemšanas, ierašanās pārstāvniecībā līdz izbraukšanas dienai var būt sešas nedēļas un pat gads, tāpēc tiem, kas gatavojas doties darbā uz Īriju, nevajag šejienes dzīvi atstāt pašplūsmā,” iesaka R.Cinis. Līgumā paredzētais darba laiks ir ne mazāks par gadu, jo saimnieki nav ieinteresēti paņemt viesstrādnieku, apmācīt, bet viņš pēc pusgada atgriežas mājās.
Izvēlas sēņu lasīšanu
Latvieši dodas uz Īriju, lai tur galvenokārt strādātu lauksaimniecībā vai celtniecībā. Sievietes izvēlas šampinjonu lasīšanu un lauksaimniecības produktu fasēšanu. “Īri latviešus apbrīno par uzņēmību uz gadu aizbraukt no ģimenes, lai pelnītu naudu. Mūs tur neuzskata par melnstrādniekiem. Īri ir pieredzējuši daudz lielāku badu nekā latvieši, bet šodiena, kāda tā ir, viņiem atnākusi tikai ar Eiropas Savienību,” stāsta Rolands Cinis, piebilstot, ka Īrijā darbaspēks vajadzīgs gan firmām, gan saimniekiem, kas esot dažādi. Gan tādi, kas nemitīgi steidzina viesstrādnieku, gan tādi, kas jau pirmās nedēļas nogalē aicina uz kopīgu atpūtu. “Saimnieks zināmā mērā ir laimes spēle, ko firma diemžēl iepriekš paredzēt nevar, jo sazināšanās notiek galvenokārt ar interneta starpniecību, kur saimniekiem rodama informācija par darba meklētājiem no Latvijas,” saka Rolands.
Iesaka ņemt vērā
Visiem, kas nolēmuši strādāt Īrijā, Rolands iesaka lēmumu nemainīt, jo tas reizē būs gan lielisks piedzīvojums, gan citas kultūras un tradīciju apzināšana, gan iespēja nopelnīt. “Pārliecinājos, ka īriem ir daudz kopīga ar latviešiem. Latviešiem jābūt stipra rakstura cilvēkiem, jo īru kultūra lielā mērā ir saistīta ar bāriem un krodziņiem. Uz trīs tūkstošiem iedzīvotāju ir vismaz septiņi krogi, kas nekad nav tukši. Diemžēl latvieši, atšķirībā no īriem, neprot dzert. Īri zina, cik viņi var atļauties,” saka R.Cinis.
Vēlas atgriezties ātrāk
“Kā jau teicu, līgumu slēdzam uz gadu. Ja cilvēks domā, ka vēlēsies atgriezties ātrāk, tad mums pirms viņa aizbraukšanas jāiekasē drošības nauda, kas ir 400 ASV dolāru. Tā būtu summa, ko viņš atbraucot saņemtu atpakaļ. Lai vispār aizbrauktu, vajadzīgi 800 dolāri. Drošības nauda katram nav paredzēta. Ja tā būtu, tad cilvēkam vajadzētu maksāt vēl vairāk. Tikai pirms pāris mēnešiem īri izteica priekšlikumu par iespējamo drošības naudu, bet par to vēl konkrēts lēmums nav pieņemts,” skaidro Rolands. Viņš pārliecinājies, ka cilvēkiem jau tāpat grūti sakrāt naudu aizbraukšanai, jo peļņā nedodas bagātie, bet cilvēki, kas pie mums mēnesī nopelna 50, 60 latus. Īrijā minētā summa nopelnāma vienā dienā. Vispirms turp strādāt dodas viens no ģimenes locekļiem, piemēram, vīrs, pēc gada brauc sieva. Bērniem ļauj aizbraukt pēc trijiem gadiem, tāpēc daudzi paliek uz dzīvi Īrijā. Izvēlas vasaras nometni
“Darbs vasaras nometnēs Amerikā ir sezonas darbs, kas piemērots studentiem. Viņiem pie mums jāpiesakās jau oktobrī, lai nākamā gada jūnijā varētu aizbraukt un strādāt līdz septembrim. Tās ir vasaras nometnes jauniešiem,” stāsta Rolands.
Savukārt sievietēm, kas Amerikā vēlas strādāt par auklītēm, viņš iesaka apgūt angļu valodu un iegūt autovadītāja tiesības, jo vajadzēs ne tikai runāt ar bērnu, bet arī vest viņu uz skolu un dažādām nodarbībām. Auklītei nav jāuzkopj dzīvoklis vai māja, ir brīvas svētdienas. Auklītes par darbu saņem naudu, kā arī tiek apmaksāta viņu angļu valodas apguve kādā no koledžām.
Fakti
Ar firmas “Acorn” starpniecību darbā uz Īriju no Latvijas devušies apmēram 1000 dažāda vecuma cilvēku.
Ieteicamais strādātāju vecums – no 18 līdz 50 gadiem.
Obligātais darba ilgums – viens gads.
Darba ņēmējam jābūt angļu valodas zināšanām.
Lai aizbrauktu uz Īriju strādāt, jābūt sākuma kapitālam. Vismaz 800 ASV dolāriem.
Atļauju izbraukšanai uz Īriju iespējams saņemt sešu nedēļu vai gada laikā no pieteikšanās brīža.
Firma “Acorn” ir vienīgā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, kam atļauts organizēt šo pakalpojumu ar interneta starpniecību.
Strādājot Īrijā lauksaimniecībā, mēnesī iespējams atlikt 600 latus no nopelnītās summas, bet dienā iespējams nopelnīt 50 latus.
Firmas “Acorn” Vidzemes pārstāvniecība Valmierā, Tērbatas ielā 2, 3.stāvā.
Tālrunis 42 – 32626.
