Skaisti svētki, bet ne visiem – tā jutās daudzi, kuri piektdien bija devušies uz Stāmerienas pils fasādes restaurācijas darbu prezentāciju, priecājās par skaisto ārpusi, redzēja, ka ir atvērtas arī pils durvis, tomēr ieiet tur nedrīkstēja. Publiski tika pateikts – ieeja tikai lūgtajiem viesiem. Tā tika dots pamats spekulācijām, interpretācijām, aizvainojumam. Zinot to, ka Stāmerienas pils ārpuses restaurācija tika pabeigta par naudu, kas iegūta no Jaungulbenes “Sila” pārdošanas, šīs izredzēto personu vakariņas pilī dzīvās mūzikas pavadībā daudziem līdzinājās dzīrēm, kuras grūti nosaukt par ētisku pasākumu. Rodas jautājums – kurš gan nav paēdis?! Kāpēc vispār to vajadzēja? Kā viens trāpīgi komentēja internetā – neielūgtie vismaz varēja mierīgi naktī gulēt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Ikvienam, kurš bija tiesīgs tajā vakarā ieiet pilī, bija iespēja justies pārākam par tiem, kas palikuši ārā. Bija arī iespēja fiksēt tur redzēto, un daudzi izmantoja šo iespēju. “Dzirkstele” jau tovakar pat saņēma fotoattēlus no pils iekštelpām, no dzīru galda. Jāteic – nekā īpaša. Nebija, par ko “cepties”. Saspiestība, vienkāršība – pils pagaidām vēl nerestaurētās iekštelpas patiešām ir skumjas, salīdzinot ar atjaunoto fasādi. Floristi bija centušies piešķirt noskaņu, cik nu tas ir iespējams. Un tomēr izredzēto mielasts pils iekštelpās, nenoliedzami, kļuva par darvas karoti svētku medus kausā. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki tika šķiroti vajadzīgos un nevajadzīgos, ielūgtos un nelūgtos viesos. Tāpēc, ka pils šajā cilvēku dalīšanā īpašos un parējos bija pa vidu, bija starpniece. Gluži tāpat kā 1905.gadā. Un atkal kāds pasaulē palaida domu, ka vajadzētu iet uz pili ar dakšām un ieņemt to… Ak, vai. Pils taču ne pie kā nav vainīga. Pils, kurai vietējā sabiedrība ir jāvieno, nevis jāšķeļ. Jo īpaši tāpēc, ka tā pieder pašvaldībai, tātad tautai, nevis kungiem. Neviens jau nav pret to, ka nosvin viena nozīmīga projekta pabeigšanu, pirms tiek turpināta Stāmerienas pils tālākā restaurācija. Bet vai vajadzēja to svinēt pilī? Vai nevarēja atrast citu piemērotu vietu? Prieks un arī kauns par piektdienu Stāmerienā bija daudziem pils patriotiem. Kārtējo reizi pierādījās, ka pašvaldības darboņiem trūkst izpratnes par to, ko no viņiem gaida sabiedrība. Varbūt ir vienalga? Varbūt neinteresē, ko domā un jūt cilvēki?
