3. un 4.jūlijā Gulbenes pensionāru padome noorganizēja ekskursiju uz Ventspili un Kurzemes skaistākajām vietām.
3. un 4.jūlijā Gulbenes pensionāru padome noorganizēja ekskursiju uz Ventspili un Kurzemes skaistākajām vietām.
Paldies Gulbenes pensionāru padomes priekšsēdētājai Līvijai Liepai un visam aktīvajam kolektīvam par tik pārdomātām, rūpīgi izplānotām dienām. Grupā bija 30 cilvēku. To vidū bija arī profesors Jānis Porietis – pensionāru federācijas priekšsēdētājs. Viņa zinātniskais stāstījums, kas vijās kopā ar humoru, paplašināja mūsu zināšanas ar jaunām, vērtīgām atziņām.
Liels paldies aptiekai “Vita” par ērto autobusu un tā iejūtīgo šoferi Laimonu Sīli, kas maršrutu papildināja ar vairākām interesantām apskates vietām.
Ventspilī mūs pārsteidza krāšņie ziedi, dažādi dekoratīvie stādījumi, pat palmas krastmalā un skaisti sakopti zālāji. Tur bija arī piemineklis tiem, kas atdusas jūras dzelmē. Redzējām Krišjāņa Valdemāra pieminekli. Visapkārt jutām jūras elpu. Spraigi ritēja darbi ostā. Ar kuģīti “Hercogs Jēkabs” izbraucām līdz pat jūras vārtiem. Plaši par pilsētu un ostu stāstīja Ilga Dravniece – Ventspils pensionāru padomes priekšsēdētāja. Jā, Ventspils ir skaista, sakopta pilsēta.
Vispirms iepazināmies ar plašo, pārdomāti izbūvēto bērnu atpūtas dārzu, kur izveidotas vairākas krāšņas rotaļu pilsētiņas, ievērojot bērnu vecuma īpatnības. Tur viņi rotaļājas no rīta līdz vakaram. Te prasmīgi iebūvēta arī estrāde.
Tālāk mūsu ceļš vijās uz Ventspils brīvdabas muzeju. Ar prieku un savām siltajām rokām pieskārāmies un noglāstījām Oskara Kļavas laivas malu. Ar to Pēteris Lūcis filmējās filmā “Zvejnieka dēls”.
Pēc tam iepazināmies ar Olimpiskā centra struktūru, pabijām sporta kompleksā, kur pašlaik trenējās dažādi republikas vadošie sportisti. Tur trenējies olimpiskais brīvo kustību čempions Vihrovs. Ieelpojām arī ledushalles dzestro ledus dvesmu.
Otrā dienā, braucot uz Kuldīgu, Jānis Porietis atsvaidzināja mūsu zināšanas un interesanti stāstīja par Kurzemes hercogistes vēsturi.
Kuldīgā apmeklējām Ventas rumbu, Katrīnas baznīcu, iepazināmies ar gleznaino vecpilsētu, ieklausījāmies Alekšupītes ūdeņu čalās. Tā savu ceļu turpinājām pa Abavas senleju. Ar savu savdabību pārsteidza Riežupe, kas ietek Ventā. Riežupes smilšalas ir garākā pazemes eju sistēma Latvijā. Šis brīnums ir gan dabas, gan cilvēka roku darbs. Tas vietām ir pat astoņus metrus dziļumā un sasniedz divu kilometru garumu. Ziedi alās stāv svaigi mēnešiem ilgi. Tas esot alu noslēpums. Par to interesanti stāstīja Gefija Štofregena smilšu alu īpašniece.
Guvām ieskatu par atjaunošanas darbiem Pildvāles muižas teritorijā un paveikto skulptūru dārza izveidē.
Ekskursiju noslēdzām Lestenes brāļu kapos, kur pie pieminekļa nolikām ziedus un ar klusuma brīdi un noliektām galvām godinājām mūsu dzimtenes kritušos dēlus.
