Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, Gulbenes pilsētas pensionāru padomes locekļi 21.maijā devās vienas dienas ekskursijā uz Ranku.
Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, Gulbenes pilsētas pensionāru padomes locekļi 21.maijā devās vienas dienas ekskursijā uz Ranku. Maršruta izvēle nebija nejauša – 2006.gadā pagasts tika atzīts par sakoptāko visā plašajā Vidzemes novadā.
Par pagasta dzīves aktualitātēm, iecerēm nākotnē, to risinājumu ceļiem ar ciemiņiem pārdomās dalījās pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs. Gulbeniešus priecēja sarunas sirsnīgais tonis, pagasta saimnieka ar patiesu cieņu un lepnumu paustais darbīgo un iniciatīvas bagāto rancēniešu kopīgā veikuma izvērtējums.
Rūpes par iedzīvotāju labklājību uzskatāmi apliecināja rekonstruētais kultūras nams ar plašo skatītāju zāli, gaumīgo telpu iekārtojumu. Kultūras nama direktore Mudīte Šnē viesmīlīgi uzaicināja ciemiņus aplūkot nama mazajā zālē iekārtoto lietišķās mākslas darbu izstādi. To autore ir Siguldas Tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgriezes” dalībniece Irita Lukšo. Bagātīgais eksponātu klāsts apmeklētājus ieinteresēja gan ar savu daudzveidību, gan Vidzemes vidienei raksturīgo krāsu gammu un audumu rakstiem, gan ar augsto izpildījuma meistarību. Gūtie iespaidi izraisīja ne tikai emocionālu līdzpārdzīvojumu meistares radošajiem meklējumiem, bet arī gandarījumu par viņas dziļi izjusto piederības apziņu savu senču dzimtajam pagastam, uzticību tā plašā apkārtnē pazīstamajām tautas lietišķās mākslas tradīcijām.
Turpmākā iepazīšanās ar pagastu noritēja sociālā darba speciālistes Svetlanas Zīlītes vadībā. Laipnā un kompetentā gide vispirms ekskursantus aizveda uz zemnieku saimniecību “Ķelmēni”. Ikvienu pārsteidza tur paveiktais, ar dziļu interesi un cieņu pret saimniecības īpašnieku Juri Paulovski viņi noklausījās stāstījumu par mūsdienu zemnieka darba dzīvi. Paužot cieņu pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, ražotnes īpašnieks deva iespēju pavērot maizes tapšanas ceļu – no programmētas miltu dozēšanas iekārtas līdz šķēlītēs sagrieztam un celofāna apvalkā iefasētam maizes klaipam. Šo vēl silto un smaržīgo gardumu ekskursanti ceļamaizei saņēma no dāsnās “Ķelmēnu” saimnieka rokas. Viņus turpmāk pārdomām rosināja saimniecības apmeklējumā gūtie iespaidi, apbrīna par īpašnieku uzņēmību, talantu, darba sparu un prasmi pielietot tehnisko jauninājumus, ražojot ekoloģiski tīru produktu.
Nākamais apskates objekts bija Rankas pils parks, kurš atbraucējus patīkami pārsteidza ar tā apsaimniekotāju mērķtiecīgo darbu teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā. Īpaši emocionāla bija pastaiga pa pils parku pedagoģes Ingeborgas Saliņas vadībā. Erudītā mežkope iepazīstināja ar parka vēsturi, savulaik paveikto dendrārija izveidē, ievērojamākajiem dažādu koku sugu pārstāvjiem. Viss redzētais un izjustais tā saviļņoja pilsētas pensionārus, ka viņi, sapulcējušies zem senākā ozola pusnokaltušajiem zariem, pieredzes bagātajai jauno mežkopju audzinātājai nodziedāja tautā tik populāro dziesmu ar E.Treimaņa – Zvārguļa vārdiem.
Pavasara plauksmes un ziedēšanas svētku baudījums turpinājās rancēnietes Vizmas Klimanovas koptajā tulpju laukā, kur savdabīgā brīvdabas izstādē varēja aplūkot bagāto, krāšņo, savdabīgo kolekciju. Daudzi ekskursijas dalībnieki, būdami aizrautīgi dārzkopji, vērīgi ieklausījās pieredzes bagātās puķkopes ieteikumos, guva aktuālu informāciju par jaunām interesantām tulpju šķirnēm, rada ierosmi savu daiļdārzu pilnveidei. Puķkopes vēlīgi dāvātie ziedi bija kā novēlējums ikvienam radīt skaisto ap sevi, savā sētā, savā apkaimē.
Mājupceļš veda gar “Lācītēm”. Šo objektu gulbenieši bija skatījuši pirms dažiem gadiem. Šoreiz viņus iepriecēja paveiktais atpūtas kompleksa pilnveidē un labiekārtošanā, iecerētā projekta pakāpeniskā realizācija dzīvē.
Rankas pagastā pavadītā diena tā apmeklētājiem bija pozitīviem iespaidiem bagāta, pavadīta skaistā, sakoptā vidē, tiekoties ar savu dzimto pusi mīlošiem gudriem un darbīgiem cilvēkiem.
Par visu to ekskursijas dalībnieki pateicīgi tradīcijas iedibinātājai Līvijai Liepai, mūsu radošās izdomas bagātajai pensionāru padomes priekšsēdētajai Mirdzai Kušķei, par transporta nodrošinājumu un atsaucību – Ilmāram Čudem.
