Anita Graumane ar meitām folkloras kopā darbojas kopš tās pastāvēšanas.
Anita Graumane ar meitām folkloras kopā darbojas kopš tās pastāvēšanas
Reiz pirms 12 gadiem Druvienas pagastā tieši Lieldienās piedzima folkloras kopa “Pērlis”. Tā varētu sākties pasaka. Tomēr “Pērlis” nav pasakas tēls, bet realitāte, kas apvieno vairākas pagasta ģimenes, kuras godā tur latviešu tautas dziesmas, ticējumus, rotaļas un gadskārtu ieražas. “Pērlis” ir vienīgā folkloras kopa, kas pārstāvēs Gulbenes rajonu Dziesmu un deju svētkos.
Kolektīvā kopš tā pirmsākumiem darbojas druvēniete Anita Graumane un viņas trīs meitas Aisma, Undīne un Estere. “Tolaik strādāju Druvienas vecajā skolā – muzejā un jau biju iepazinusies ar Daces un Jāņa Vītolu ģimeni. Mums šķita, ka vajag izveidot kolektīvu vai domubiedru grupu, kas varētu kuplināt muzejā notiekošos pasākumus. Lieldienu pasākumā pirmo reizi pamēģinājām stāties citu priekšā. Tad arī nolēmām, ka rīkosim mēģinājumus, raudzīsim pēc nosaukuma, apgūsim jaunas melodijas, lai Jāņos varētu uzstāties jau ar koncertu. Mūsu apņemšanās sakrita ar muzeja jubileju,” atceras Anita. Sākotnējie dalībnieki – piecas ģimenes – arī šodien veido “Pērļa” kodolu. Klāt piepulcējušies tikai bērni. Daļa jau izauguši un devušies savās gaitās.
Izvēlas Druvienas melodijas
Dziesmu izvēli dalībnieki uztic galvenokārt kopas vadītājai Dacei Vītolai, bet arī Anita daudzas stundas pavadījusi pie Zinātņu akadēmijas krājumu fondiem, lai sameklētu visas tautas dziesmas, pasakas, mīklas un ticējumus, kas pierakstīti Druvienā. Tiklīdz rasta piemērota melodija, tā papildināta ar druvēniešiem raksturīgo folkloru. Tā rezultātā pirms diviem gadiem “Pērlis” izdevis arī savu kompaktdisku. Tajā skan tikai Druvienā pierakstītas tautas dziesmas. “Kad visi mūsu bērni dzīvoja Druvienā, mēģinājumos pulcējāmies krietni biežāk, bet tagad cenšamies pieskaņoties lielajiem bērniem, lai arī viņi varētu piedalīties mēģinājumos, tāpēc kopā Druvienas kultūras namā sanākam svētdienās. Tikai tad, ja gatavojamies kādam pasākumam, tiekamies biežāk,” stāsta Anita.
Ne katrs var būt saucējs
Anita sevi uzskata par līdzdziedātāju, jo folkloras kopā ne katrs var būt saucējs. “Saucējam ir jābūt tādam dziedātājam, kas nekļūdās ne dziesmas melodijā, ne vārdos. Uz viņu balstās viss pārējais kolektīvs. Kā saucējs nosauc frāzi, tā pārējiem šī melodijas frāze precīzi ir jāatkārto. Ja viņš kļūdās, tad arī pārējiem dalībniekiem jāpieļauj šī kļūda. Protams, ir tautas dziesmas, kuras dziedam visi kopā. Dacei piemīt talants it kā nemanāmi katru dalībnieku savu reizi padarīt par saucēju, izraugoties dziesmu, kas viņam pa spēkam.” Anita darbošanos “Pērlī” sauc par garīgu, ārkārtīgi skaistu un harmonizējošu. “Reizēm tik ļoti negribas nākt uz mēģinājumu, bet, tiklīdz sāk skanēt šīs dziesmas, rodas tāds spēks, kas liek atkāpties nogurumam,” saka Anita.
Dara to bērnu dēļ
Viņa atzīst, ka “Pērlī” dzied arī savu bērnu dēļ. “Gribēju, lai viņiem atklājas arī cita pasaule, ne tikai tā vienīgā, ikdienišķā, lai viņi vairāk domā par garīgām vērtībām, attīsta sevi un pilnveido. Nevienai meitai neko neesmu uzspiedusi ar varu, bet ļāvusi izvēlēties pašām. Vecākā meita Lelde arī dziedāja “Pērlī”, bet tad norobežojās. Mēs – pārējās – turamies kopā.”
Anita priecājas, redzot, kā mazie bērni, kas nāk līdzi saviem vecākiem un sākotnēji pat nevar noturēt melodiju, pamazām to iemācās. Viņa uzskata, ka, lai darbotos folkloras kopā, ir jāsajūt piederība tai. “Dažkārt vēroju jauniešus, kas nosodoši izsakās par folkloru, it kā tēlo, ka viņus tas neinteresē, bet, atskanot tautas dziesmām, viņi izmainās. Īpašās sajūtas dēļ, ko rada mūsu tautas folklora, “Pērlī” darbojas arī daudzbērnu ģimene no Jaunpiebalgas. Dalībnieki mūs atrod paši. No malas, iespējams, šķiet, ka mēs esam kaut kādi citādāki cilvēki, bet tā nav. Katrā ziņā folklora bagātina cilvēku,” pārliecināta Anita. “Pērļa” dalībnieki ne tikai dzied, bet arī spēlē dažādus tautas mūzikas instrumentus, piemēram, kokli, stabuli, vijoli, dūdas, ģitāru, harmonikas, vargānu, darbojas ar trejdeksni, šeikeru, dažādiem grabuļiem, svilpauniekiem, karotēm. Ja kāds kaut ko neprotot, citi iemācot. Apbrīnojama esot vēlme apgūt arvien kaut ko jaunu. “Mēs pat dančus jau varam uzspēlēt, par dziesmu pavadījumu nemaz nerunājot. Jo vairāk protam, jo kuplāks skanējums. Man patīk, ka neko nedarām pavirši, bet pamatīgi. Uz to mūs mudina Jānis Vītols, kurš izskaidro katras dziesmas dziļo jēgu, liekot izjust katru vārdu, katru skaņu,” vērtē Anita.
Šīs Lieldienas ir īpašas
Viņa atsauc atmiņā gadskārtu svētkus, piemēram, Jāņus un Ziemassvētkus, kad līgots, stāvot Sauleskalna galā, vai dziedāts, braucot zirga kamanās, iets budēļos un tamlīdzīgi. Vairāk vai mazāk pērlieši cenšoties atzīmēt un izdziedāt katrus svētkus, lai radītu noskaņu. Šajās Lieldienās “Pērlis” dziedāšot Tirzā. “Šis ir ideālais gads, kad sakrīt saulgriežu Lieldienas ar Kristus Lieldienām. Tā notiek ļoti reti, jo pēc Kristus kalendāra Lieldienas tiek svinētas pirmajā pilnmēness svētdienā pēc pavasara iestāšanās. Tas nozīmē, ka šogad olas nevajadzēs krāsot divas reizes,” stāsta Anita. Lieldienas viņas ģimenē svinētas vienmēr, ievērojot visas ar tām saistītās izdarības – olu krāsošanu, šūpošanos, olu kaujām un olu ripināšanu. “Visskaistākā ir gatavošanās olu krāsošanai, kad visi ejam pa pļaviņu meklēt dažādas lapiņas, ziediņus. Vienmēr cepam arī pīrāgus, kas piederas Lieldienām. Tā būs arī šoreiz, lai jau pēc svētku brokastīm dotos sagādāt prieku citiem.
“Pērļa” dalībnieki lēmuši arī par to, kādos pasākumos piedalīties, un izšķīrušies par labu Dziesmu un deju svētkiem. “Uz pasākumiem ārzemēs tomēr nevaram aizbraukt, jo visas esam skaitliski lielas ģimenes. Kopīgi izbaudīsim grandiozo latviešu tautas kopības sajūtu. Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka latviešu tautas spēks ir tās folklorā. Esmu pārliecināta, ka šīm tradīcijām nav lemts izzust.”
***
Fakti
– Druvienas folkloras kopa “Pērlis” par savu dzimšanas dienu uzskata 1996.gada Lieldienas.
– Kopā darbojas apmēram 30 dalībnieki.
– “Pērli” vada Dace un Jānis Vītoli.
– 2006.gadā “Pērlis” ierakstījis kompaktdisku ar Druvienas pusē pierakstītām tautas melodijām.
– Kolektīvs savas pastāvēšanas laikā piedalījies visos starptautiskajos folkloras festivālos “Baltika”.
