Mikija ir piecus gadus veca persiešu šķirnes kaķenīte, kas gulbenietes Ingas Grigules ģimenē ienākusi, izkonkurējot meitas kārotās skrituļslidas.
Mikija ir piecus gadus veca persiešu šķirnes kaķenīte, kas gulbenietes Ingas Grigules ģimenē ienākusi, izkonkurējot meitas kārotās skrituļslidas.
“Ja mājās ir mazi bērni, vajadzīgs kāds dzīvnieks. Pirms Mikijas mums mājās bija gan pelītes, gan kāmji, gan akvārijs ar zivtiņām. Meitas nesa mājās mazos dzīvniekus, cenzdamās apgalvot, ka viņiem neesot kur palikt. Tad sekoja lūgums, atļaut iegādāties arī kaķi,” Inga stāsta. Sākumā viņas nostāja bijusi kategoriski noliedzoša, jo kaķim vajadzēs mitināties dzīvoklī, saimnieki – aizņemti darbā. Kur tad vēl kopšana un galvenais – mīlestība. Tikai šodien, kad Inga bez Mikijas nespēj iedomāties ne dienu un pat augstskolā garlaicīgākās lekcijas laikā zīmējusi kaķītes portretu, viņa sapratusi, ka nevar apgalvot – man tas nepatīk, es to negribu, – iekams par to neesi pārliecinājies.
Vainīgs sludinājums
Nejauši, uz ielas ejot garām ziņojumu stendam, Inga izlasījusi paziņojumu, ka pārdod persiešu šķirnes kaķēnus. Katram gadījumam viņa noplēsusi zīmīti ar telefona numuru, ielikusi to kabatā un devusies uz darbu. Galvā kā bultas šaudījušās domas, kā būtu, ja… Inga ļāvusies īsiem iztēles mirkļiem: rokas glāsta pūkaina kaķa kažoku, pretim veras mīlīgi ūsains dzīvnieka purniņš.
Pirmais darbdienas vakars pagājis pārdomās. Pēc tā Inga vienai no meitām piedāvājusi kompromisu – par naudu, kas atvēlēta dzimšanas dienas dāvanai – skrituļslidām -, iegādāties kaķi. Atbilde bijusi nešaubīga: mājās būs kaķis. Pēc neilga laika meita, laimē starojot, bijusi klāt ar mēnesi vecu kaķu meitenīti, kas līdzinājusies rudam pūkainas dzijas kamolam. Sākušās diskusijas par to, kādu vārdu izvēlēties, lai tas būtu skanīgs, viegli un raiti izrunājams. Mi – kija, šķitis piemērotākais no visiem.
Piedalās dzīvokļa “remontā”
“Dzīvoklī tikko bijām izremontējuši lielo istabu un izlīmējuši mīkstas un dārgas tapetes. Es un vīrs devāmies uz darbu, bērni – uz skolu. Mikija pirmo dienu palika mājās viena. Vakarā, pirmā atnākot mājās, pārsteigumā sastingu. Kaķēns visu bija “izremontējis” pēc sava prāta.
Lai mājās neizceltos pirmie strīdi, steidzu kaut ko saglābt, bet tas neizdevās. Visi sapratām, ja mājās ir dzīvnieks, kaut kas noteikti būs jāzaudē.” Inga stāsta, ka Mikija pie jaunajiem saimniekiem pieradusi jau pirmajā vakarā un skumjas pēc mammas un brālīša neizrādījusi.
Diena sakas ar rituālu
Mikija ir ārkārtīgi ziņkārīgs kaķu dzimtas radījums. Īpaši, ja pa tvērienam nolikta soma, kurā iespējams ielīst un pārbaudīt tās saturu. Ūsainais kaķenītes purniņš allaž ir klāt, saožot, ka saimnieki mielojas ar kaut ko garšīgu. Pat tad, ja no ēdienu trauka plūstošā smarža dzīvniekam nešķiet īpaši vilinoša, Mikija noteikti pārliecināsies, kas ir šīs smaržas izplatītājs. Kaķīte aktīvi asistē saimniecei virtuvē un pat vannas istabā. Inga atceras, kā pēc vannas griezusi kājām nagus. Mikija brīdi cītīgi visu vērojusi, tad pacēlusi ķepu, izlaidusi nadziņus un, cik nopietni vien kaķis prot, rūpīgi tos pētījusi. Katrs rīts kaķenītei sākas ar nemainīgu rituālu – kopā ar saimnieci viņa soļo uz virtuvi, lai apēstu kārtējo vitamīnu devu.
Mīlestību pieprasa ar ķepu
Pirmajā dzīvības gadā rudā persiete par sevi atgādinājusi, kozdama kājās, īpaši, ja tās gulētājiem izspraukušās no segas apakšas. Lai izlūgtos Ingas un viņas vīra mīlestību, Mikija traušas gultā, uzkāpj vienam vai otram uz krūtīm un ar ķepu viegli iesit pa vaigu. Pēc šī žesta saimniekiem jāsaprot, ka jāuzsāk sarunas un jāatvēl glāsti rudajai skaistulei.
Stundām ilgi Mikija var nodoties vientuļas mušas vajāšanai un putnu vērošanai aiz loga. Tādos brīžos viņas skatiens ir vērības pilns, bet samtainais zodiņš kustas tā, it kā putns būtu nokļuvis mincītes zobos. Saimniekiem izbrīnu rada neizskaidrojamā Mikijas interese par salūtu. Kad tumšajās debesīs uzvijas ugunspuķes, kaķenīte, šķiet, pat nedzird savu vārdu, jo ir pārāk aizņemta to uzlūkošanā.
Greizsirdīga pat uz datoru
Viena no Mikijas rakstura īpašībām ir greizsirdība. Kad saimnieki iegādājušies datoru, viņa sākumā vairākas dienas nemitīgi staigājusi un glaudusies gar monitoru, ar ķepu dzenājusi peli, tādējādi traucējot strādāt.
“Mēs visi bijām kā piekalti datoram un visu uzmanību neveltījām tikai viņai. Arī tad, kad ciemos atnāk mazs bērns, Mikija ar nepacietību gaida, kad viņš dosies projām. Par to liecina sitiens ar ķepu.”
Kaķīte uzticīgi gaida mājās saimniekus, tos pazīdama pēc soļiem kāpnēs. Laiku īsinādama, viņa dažkārt nogaršo istabas puķes, par garšīgākajiem atzīdama grīšļveidīgos augus, bet neizrādot nekādu interesi par speciālo kaķiem domāto zāli. Īpašu “atzinību” izpelnījusies Ingai uzdāvinātā dracēnija. No tās šodien palicis pāri tikai puķu pods.
Gaļas kvalitātes “inspektore”
Kaķenīte iecienījusi viņas sugai paredzēto speciālo barību, ko saimniece iegādājas veterinārajā aptiekā, lai gan interese ir par katru kumosu, kas pazūd saimnieku mutē. Mikija neatsakās pamieloties ar gaļu, tikai ar vienu noteikumu – tai jābūt liesai, svaigai un nekādā gadījumā pirktai veikalā. Arī vienveidīga ēdienkarte mincei nav pa prātam.
Inga jokojot bilst, ka Mikija esot kā gaļas kvalitātes pārbaudes inspektore. Pēc dzīvnieka attieksmes varot pateikt, cik gaļa kvalitatīva. Obligāta prasība ir, lai vienā trauciņā vienmēr būtu sausā barība, bet otrā – tīra un svaiga ūdens malks.
Kāpšanu uz virtuves galda persiete uzskata par šķirnes kaķi apkaunojošu rīcību, tāpēc nekad saimnieku prombūtnē to nav atļāvusies darīt. Arī tualetes vietas ievērošana Mikijai nav prasījusi pūles. Būdama kārtīga un tīrīga kaķu meitene, viņa to cītīgi steidz mācīt arī kaķēniem.
Neieredz vannas istabu
Kopš pirmās mazgāšanās reizes Mikija telpai ar lielo vannu, kurā šļakst ūdens un šņāc krāns, labprātāk iet ar līkumu un aizdomīgi uzlūko katru, kas uz brīdi tajā pazūd.
“Pirmo reizi, kad pēc mazgāšanās kaķīti izcēlām no vannas, tas izskatījās tik nožēlojams. Ja viņu noliktu blakām atkritumu urnai pagalmā, neviens nepievērstu dzīvniekam uzmanību. Garā un pūkainā spalva aplipusi mazajam ķermenītim. Toties, kad, izmantojot matu fēnu, kažoku izžāvējām, Mikija izskatījās ļoti skaista. Tomēr viņa joprojām baidās no fēna šņākoņas un neieredz arī putekļsūcēju.”
Īpašu baudu kaķenītei sagādā regulāra spalvas sukāšana. Tad Mikija “ķer kaifu”, bet līdz brīdim, kad tikai viņai domātā suka skar pakakli. Saimniece pārliecinājusies, ka pūkainais kažoks spalvu problēmas dzīvoklī nerada. Tikai tad, ja mājoklī ir pārāk silts. Mikija kopā ar saimnieci labprāt dodas pastaigā svaigā gaisā un neiebilst pret speciālo kaķu siksnu. Līdzīgi labi dresētam sunim viņa soļo Ingai cieši blakus. Šobrīd satraukumu rada sniegs, kas rudspalvei nepatīk un šķiet biedējošs. Toties vasarā, kad saimnieki brauc uz ezeru peldēties, Mikija ērti iekārtojas pie aizmugurējā automašīnas loga.
Savaldzina kaimiņu runci
Mikijai izdevies savaldzināt kaimiņos mītošā sešus gadus vecā pelēki pūkainā persieša Mika sirdi. Viņš tai ir uzticīgs joprojām. Abu kaķu saimnieki nebeidz brīnīties par to, jo pirms tam Miks neizrādījis interesi ne par vienu savas šķirnes pārstāvi. Pirms trīs gadiem – 23.jūnijā – pasaulē nākuši trīs pūkaini mīlestības augļi. “Bijām aizbraukuši uz Aizkraukli. Zināju, ka Mikijai kuru katru dienu jādzimst kaķēniem, tāpēc māsai un draudzenei uzdevu sekot notiekošajam. Uzzinājusi, ka kaķīte ar visu veiksmīgi tikusi galā, ar nepacietību gaidīju, kad ieraudzīšu mazuļus. Mikija ir ļoti laba mamma, bet tikko piedzimušos kaķēnus rāda tikai man. No citiem tos paslēpj ķepās,” stāsta Inga. Sasniedzot divu mēnešu vecumu, kaķēni atrod jaunus saimniekus, bet Mikijai sākumā tās ir izmisuma pilnas dienas, lai gan jau pavisam drīz kaķenīte sāk ilgoties pēc pelēkspalvainā “vīra” kaimiņu dzīvoklī, tāpēc Inga spriež, ka pēc kāda laika nāksies mincīti sterilizēt.
Saimniece atzīst, ka tad, ja kādreiz Mikijas pietrūks, viņas vietā būs tikai persiešu šķirnes kaķis, jo tas spēj būt kā viens no ģimenes locekļiem. Inga apmeklējusi kaķu izstādes, bet vienmēr secinājusi, ka Mikija ir visskaistākā.
Vizītkarte
Mikijas dzimšanas diena ir 1999.gada 4.martā.
Kaķenīte ir: mīlīga, sabiedriska, ziņkārīga, greizsirdīga, kārtīga, tīrīga, izvēlīga, uzmanīga un atbildīga.
Fakti
Viena gada vecumā kaķis ir tikpat pieaudzis kā cilvēkbērns 15 gadu vecumā. Divus gadus vecs kaķis pielīdzināms cilvēka 24 gadiem. Sākot ar šo vecumu, vienu gadu kaķa mūžā var pielīdzināt cilvēka četriem gadiem. Piemēram, četri gadi kaķim pielīdzināmi cilvēka 32 gadiem.
Izrādās, ka gandrīz visi melnbaltrudie vai melnrudie kaķi ir kaķenes. Krāsojums ir saistīts ar hromosomām. Runčiem šis savdabīgais spalvas krāsojums ir tikai tad, ja tiem ir viena lieka hromosoma. Tas gadoties reti.
Kaķis ir spējīgs izdarīt divus metrus garu lēcienu. Tā ķepās slēpjas 18 nagi, kurus dzīvnieks var izlaist un ievilkt atpakaļ.
Kaķis var dzīvot no 13 līdz 20 gadiem, bet vidējais mūža garums ir 14 gadi.
