Ir noskaidroti trīs novadnieki, Tautas padomes deputāti, kurus godājam saistībā ar Latvijas valsts simtgadi – neatkarības pasludināšanu 1918.gada 18.novembrī Rīgā. Viņi ir redzami unikālajā un vienīgajā Viļa Rīdzinieka fotogrāfijā, kurā iemūžināta valsts proklamēšana un cilvēki, kas ir bijuši šā vēsturiskā fakta dalībnieki.
Šis attēls ir valsts vēstures relikvija un glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Tajā ir redzami: Beļavā dzimušais zemnieks Nikolajs Svemps (1889-1944); Rankā dzimušais agronoms Ernests Bauers (1882-1926); Rencēnos dzimušais zemnieks, tirgotājs Jānis Alfrēds Bērziņš (1894-pēc 1960), kurš no 1929.gada aprīļa dzīvoja Gulbenē un bija saldumu tirgotājs Tirgoņu ielā 12.
Gatavojas muzeju kopizstādei
Visi Latvijas muzeji un arī Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs rosās, gatavojoties Latvijas simtgadei, un meklē liecības par saviem novadniekiem, kuri, vārda tiešā nozīmē, ir stāvējuši pie šīs valsts šūpuļa. “Dzirksteli” par to informē muzeja Krājuma nodaļas Gulbenē vadītāja Zane Biseniece. 2018.gada maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu telpās (Rīgā, Brīvības bulvārī 32) tiks atklāta vairāk nekā 60 Latvijas muzeju kopīgi veidotā izstāde “Latvijas gadsimts”. Šī būs lielākā kopizstāde muzeju nozares vēsturē, tajā vienkopus varēs apskatīt izcilas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, kuras atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Šobrīd izstādes veidošanā iesaistījušies vairāk nekā 60 valsts, pašvaldību un privātie muzeji, kas apzina dažādus vēstures periodus, notikumus un personības raksturojošas liecības savos krājumos.
Gatavojoties kopizstādei, muzejnieki Gulbenē ar lielu prieku ciemos 2.augustā pie sevis sagaidīja vēsturiskās personības N.Svempa meitu Irēnu un mazmeitu Ilzi. Viņas dāvināja muzejam četras vēsturiskas fotogrāfijas, kas ņemtas no ģimenes albuma, kā arī kādu īpašu vēstuli.
Kāds bijis Leo Svempa brālis?
“Muzejs dāvinājumā saņēma N.Svempa dzīvesbiedrei Lūcijai 1994.gadā nosūtīto vēstuli no Latvijas Vēstures muzeja vadošā speciālista, vēsturnieka Gunāra Rauzāna. Vēstule ir sagatavota mašīnrakstā. Toreiz vēsturnieks pie ģimenes bija vērsies, lai noskaidrotu viņu radniecību ar N.Svempu,” klāsta Z.Biseniece. N.Svemps ir nācis no dzimtas, kura Latvijai ir devusi arī izcilo gleznotāju un juristu Leo Svempu (1897-1975). Leo un Nikolajs bija brāļi. Abi ir dzimuši Beļavā.
Z.Biseniece informē, ka no N.Svempa piederīgajiem muzejs dāvinājumā saņēmis arī šī īpašā cilvēka fotoportretu, kuru 1920.gadā ir iemūžinājis fotogrāfs Eduards Zariņš Alūksnē. Dāvinājumā muzejam nodota arī fotopastkarte no Nikolaja Svempa un Lūcijas Svempas (dzimušas Vasiles) kāzu dienas pie Vārgaļu dzirnavu ēkas Stāmerienā 1934.gadā. “1929.gadā N.Svemps nopirka Vārgaļu dzirnavas Stāmerienā, kur saimniekoja līdz 1944.gadam, kad tika arestēts,” komentē Z.Biseniece.
Muzejs dāvinājumā saņēmis vēl Nikolaja un Lūcijas fotoportretus, kā arī vēsturisku 20.gadsimta sākuma Stāmerienas šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkas fotogrāfiju.
Ir zināms, ka mākslinieka L.Svempa vecākais brālis Nikolajs ir dzimis vasarā – 19.jūlijā. Brāļu vecāku mājas ir bijušas Beļavas pagasta “Vecbabrānos”. Vecāki bija pareizticībā pārgājuši Vidzemes zemnieki. Nikolajs ir mācījies Beļavas pagastskolā, pēc tam saimniekojis tēva mājās. Piedalījies Latviešu Zemnieku savienības dibināšanā Valkā 1917.gada 12.maijā, 1918.gada 17.novembrī ievēlēts par Tautas padomes deputātu un 18.novembrī piedalījies vēsturiskajā Latvijas valsts pasludināšanā. Otrā pasaules kara noslēgumā 1944.gada septembrī viņš ticis apcietināts un gājis bojā gestapo ieslodzījumā.
