Šobrīd pie primārās veselības aprūpes ārstiem reģistrējušies vairāk nekā deviņdesmit procenti Gulbenes rajona iedzīvotāju.
Šobrīd pie primārās veselības aprūpes ārstiem reģistrējušies vairāk nekā deviņdesmit procenti Gulbenes rajona iedzīvotāju. Līdz 2010. gadam Latvijā ir plānots palielināt primārās veselības ārstu skaitu līdz 1392 esošā 1331 vietā.
Tā paredzēts Labklājības ministrijas izstrādātajā veselības aprūpes attīstības plānā, lai uz vienu primārās veselības aprūpes ārsta praksi būtu mazāk pacientu. Šobrīd viens primārās veselības aprūpes ārsts apkalpo vidēji 1831 pacientu, bet pēc plāna ieviešanas viņš vidēji apkalpos 1663 pacientus.
“Gulbenes rajonā ir 14 primārās veselības aprūpes ārstu prakses vietas. Septiņas no tām atrodas pilsētā. Normatīvie dokumenti nosaka, ka viens ģimenes ārsts var apkalpot no 1600 līdz 1800 pacientiem, bet pie mums primārās veselības aprūpes ārsts apkalpo vidēji apmēram divus tūkstošus pacientu,” stāsta Gulbenes rajona padomes galvenā speciāliste veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas jautājumos Aina Kokoreviča.
Plāno veikt pārstrukturizāciju
Labklājības ministrijas speciālisti uzskata, ka, veicot veselības aprūpes sistēmas pārstrukturizēšanu un reorganizēšanu, optimizēs sniegto ārstniecības pakalpojumu izmaksu efektivitāti un kvalitāti. Arī A.Kokoreviča uzskata, ka, atslogojot ģimenes ārstus no pārliekā pacientu skaita, ārsts ilgāku laiku varētu veltīt konkrētā pacienta izmeklēšanai, profilaktiskajam darbam un slimnieku apmeklējumam mājās, jo īpaši pēdējos gados palielinājusies cilvēku saslimstība. Arī pacientu skaits, kas ik dienu pierakstās pie ģimenes ārsta, saruktu.
Atslogos neatliekamo palīdzību
“Primārās veselības aprūpes ārsti laikā varētu uzsākt slimnieku ārstēšanu, tādējādi samazinot ielaisto slimību skaitu, jo to ārstēšana maksā ievērojami dārgāk un ir ilgstošāka,” saka A.Kokoreviča. Viņa domā, ka ģimenes ārstu skaita palielināšana atslogotu arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas apjomu, jo daudz cilvēku meklē palīdzību pirmās neatliekamās palīdzības dienestā, lai gan varētu iet pie ģimenes ārsta.
Vajadzīgs papildu finansējums
Ārstu prakšu skaita palielināšanai būs nepieciešams papildu finansējums, jo ģimenes ārstam ir jāspēj uzturēt prakses vieta, kā arī samaksāt par darbu ārsta palīgam. Labklājības ministrijas speciālisti atzīst, ka vēl nav aprēķināti kopējie plāna ieviešanas izdevumi. Tie varētu būt simts, divsimt, pat trīssimt miljoni latu. Ir uzsākts darbs pie Pasaules Bankas kredītlīnijas izstrādāšanas. Ir plānots, ka Pasaules Bankas kredīts varētu sasniegt apmēram 30 miljonus latu.
Arī stacionāro aprūpi valstī ir paredzēts balstīt vismaz uz desmit daudzprofilu medicīnas centriem, kuros visi medicīnas pakalpojumi būs pieejami 24 stundas diennaktī un kuros tiks ieguldīti līdzekļi modernu tehnoloģiju iegādei, un 28 slimnīcām, kurās veiks pacientu plānveida operācijas un rehabilitācijas pasākumus.
Sagaidāma slimnīcu reorganizācija
“Arī “Ziemeļaustrumu slimokase” izstrādājusi plānu , kas paredz risināt finansiālos jautājumus saistībā ar izmaiņām perspektīvā. Rajona centrālo slimnīcu reorganizēs par neatliekamās palīdzības slimnīcu, bet mazajām lauku slimnīcām vajadzēs veidoties par sociālas aprūpes vai citām institūcijām. Gulbenes rajonam daudzprofilu medicīnas centrs būs Valmieras centrālā slimnīca, bet Gulbenes slimnīcā veiks plānveida operācijas un rehabilitāciju,” stāsta A.Kokoreviča.
Vajadzīgs mūsdienīgs aprīkojums
Viņa uzskata, ka ir pareizi attīstīt pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības ap-jomu. Gulbenes rajonā šobrīd strādā divas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Ar laiku ir plānots izveidot trešo. Savukārt tie pacienti, kuriem ir veselības problēmas, domā, ka ir vēlams likvidēt administratīvās robežas medicīniskās palīdzības sniegšanā Latvijā, lai jebkurš saslimušais varētu saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību jebkurā vietā Latvijā.
