Pēc Nacionālā veselības dienesta skatījuma, šobrīd vislielākā ģimenes ārstu pieejamības problēma ir tieši Gulbenē.
“Esam apzinājuši pašreizējo situāciju, kuri no esošajiem Gulbenes pilsētas ģimenes ārstiem ir gatavi pieņemt Rutas Kalniņas pacientus (1623, no kuriem 20 ir bērni). Tie ir ģimenes ārsti Jānis Seļickis, Egīls Luguzis un nedaudz arī Gunta Ezergaile. Viņa ir gatava pieņemt aptuveni 200 pacientu. Pārējie Gulbenes pilsētas ģimenes ārsti piereģistrēs varbūt kādu pacientu, jo viņiem ir pilnas prakses, tas ir 1800 un vairāk pacientu, tāpēc pieņems tikai ģimenes locekļus. Piemēram, ja ģimenē vīrs bija R.Kalniņas pacients, bet sievai bija cits ģimenes ārsts, tad sievas ģimenes ārsts pieņems arī vīru,” stāsta Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča.
S.Alhimoviča piebilst, ka arī Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļa ļoti intensīvi meklē jaunus ģimenes ārstus. Ir notikusi sazināšanās gan ar abām universitātēm, kas apmāca ģimenes ārstus-rezidentus, gan arī ar abām asociācijām, cerot tuvākajā nākotnē atrast jaunu ģimenes ārstu. “Situācija laukos ir tāda, ka pagājušajā gadā tikai viena ģimenes ārste beidza rezidentūru un sāka strādāt laukos. Gulbenē šī jau ir otrā ģimenes ārsta prakses vieta, kas beidz darboties. Brīva prakses vieta pašlaik ir arī Valmierā, Rankā, Madonā, kā arī ilgstoši brīva prakses vieta ir Alūksnē,” situāciju raksturo nodaļas vadītāja.
Pirms mēneša S.Alhimoviča tikusies gan ar Alūksnes, gan Gulbenes novada domes vadītājiem, kā arī ar sociālā dienesta vadību, lai pārrunātu radušās problēmas. “Es domāju, ka vadītāji cenšas darīt visu, kas ir viņu spēkos, bet diemžēl tas nav tik vienkārši. Arī novadu un sociālo dienestu vadītāji paši bija sazinājušies ar Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku, bija interesējušies arī augstākajās mācību iestādēs, kas sagatavo ārstus-rezidentus. Viņa uzskata, ka ģimenes ārstu problēma ir visas veselības aprūpes sistēmas problēma.
