“Irbenājos” ciemojos pirms vairākiem gadiem, tāpēc tagad bija interesanti uzzināt, kas jauns iesakņojies saimnieku puķu un dekoratīvo augu kolekcijā, kādi jauni akcenti radīti.
Bez ievērības nevienam nepaliek žogam abās pusēs saimnieku iestādītās hostas, kas sacenšas lapu nokrāsu daudzveidībā. Izrādās, tās ir “Irbenāju” saimnieces Anitas Biezbārdes jaunā aizraušanās, ko atbalsta arī viņas dzīvesbiedrs Juris Zaķis. Anitas dārzā aug 40 šķirņu hostas, kas uz Lejasciemu atceļojušas no dažādām stādaudzētavām. “Jāatzīst, ka jaunums manā dārzā un arī mana vājība pēdējā laikā ir hostas. Abi ar vīru aizbraucam uz stādaudzētavām, kur ir plašs rožu un skujeņu piedāvājums, tomēr es visilgāk mēdzu kavēties pie hostām. Priecāties par hostām pirms pāris gadiem esam braukuši arī pie dārzkopes Gunas Rukšānes Raiskuma pagastā. No viņas kolekciju dārza uz manējo arī ir atceļojušas trīs hostas. Vienmēr ir tā, ka no stādaudzētavām mājās atgriežos ar lielām somām un tās atstāju dārzā. Juris par manu puķu mīlestību nebaras, tikai vienmēr jautā, kur visu to stādīšu,” smejas Anita. “Laikam jau to puķu mūsu mājās ir par daudz, jo Anita katru dienu no rīta uz puķu dobēm dodas kā uz darbu,” savukārt atjoko Juris, kurš šobrīd pievērsies pagraba nojumes atjaunošanai.
Modes puķe rāda skaistumu
Anita novērojusi, ka arī citviet dārzos hostas iekaro arvien lielāku vietu, jo kļuvušas par modes puķi. Agrāk hostas puķu mīļiem šķitušas neinteresantas, jo hostu galvenā rota ir tikai dažāda lieluma un nokrāsas lapas. Tagad domas ir mainījušās. “Tagad par nelielu hostu stādu prasa lielu naudu. Divpadsmit un pat piecpadsmit eiro. Domāju līdzīgi kā G.Rukšāne, ka hostas savu skaistumu rāda ar gadiem. Tās dzīvo ilgi. Pirmajos gados tās tikai piebriest. Arī pati savā dārzā esmu pārliecinājusies, jo hosta ilgāk aug vienā vietā, jo tā ir bagātīgāka. Atšķirībā no citām puķēm, hostu ziedi nav noteicošie. To krāsa lielākoties ir violeta, ir arī hostas, kam ziedi ir balti. Toties lapas gan ir skaistas, sākot no zaļām, zilganpelēkām, dzeltenām, gandrīz baltām, zaļgandzeltenām, zaļām ar baltu vai iedzeltenu apmali. Dažāda ir arī hostu lapu forma,” stāsta Anita.
Pieticīgas un pacietīgas
Viņa pārliecinājusies, ka hostas ir ārkārtīgi pieticīgas un pacietīgas, jo tām ir dziļa sakņu sistēma. Vienkrāsainajām hostām vislabāk patiks augt pusēnā. “Ja hostas augs pilnīgi noēnotā vietā, to lapu nokrāsa būs blāva, tomēr tās labi jūtas arī lielo koku zaru vainaga paēnā. Arī es tās esmu iestādījusi pie žoga, kur aug liela liepa. Atklātā dobē, kuru no rīta līdz vakaram apspīdēs saule, hostas tomēr stādīt nevajadzētu, jo karstumā to lapas var apdegt. Pavasarī, kad stādu hostas, tad gan tās pamatīgi pabaroju ar minerāļiem. Puķu draugu saietos noklausījos, ka citi puķu audzētāji no kūtsmēsliem pilnībā atsakās, jo tad dobēs augot nezāles. Es gan laikam bez organiskā mēslojuma puķes vispār nevarētu izaudzēt,” bilst saimniece. Juris toties labprātāk priecājas par dažādiem skujeņiem, kuru arī dārzā netrūkst. Tie prasot salīdzinoši mazāk darba nekā puķes.
Man ir plaša sirds
Ja šobrīd Anita dārza karalienes godā iecēlusi hostas, tad bijis periods, kad viņa šo godu atdevusi lilijām. Tās pilnībā dobes nav pametušas, tomēr skaits samazinājies. Lilijas nomainījušas dažādu nokrāsu heiheras. “Esmu iegādājusies desmit dažādas heiheras, bet nu jau nezinu, kur tās visas izvietot, jo dobēs gribas iestādīt arī kādu ziedošu puķi. Man ir plaša sirds, tāpēc augu, kas man patīk, es noteikti nopērku,” saka Anita. Izrādot dobes, saimniece bilst, ka tajās nelabprāt augot asteres, tāpēc tās stādītas netiek. “Irbenājos” nepatīk augt arī rododendriem, jo tie ziemā izsalst. Arī dienziedes Anita no bagātīgākas augsnes pārstādījusi pieticīgākā. Puķes saimniecei atdarījušas ar krāšņiem ziediem. “Man patīk apstaigāt dobes un aprunāties ar puķēm. Tā jau dara visi puķu mīļi,” smaida Anita.
