Kopš sestdienas valsts karogam diennakti jābūt pie visām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, kā to paredz Saeimā pieņemtais grozījums likumā “Par Latvijas valsts karogu”.
Kopš sestdienas valsts karogam diennakti jābūt pie visām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, kā to paredz Saeimā pieņemtais grozījums likumā “Par Latvijas valsts karogu”. Tomēr lielākā daļa rīkojumu pilda tikai pienākuma dēļ, arī pašvaldības saņem papildu uzdevumu ar karogiem nodrošināt skolas.
Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes priekšsēdētāja Liāna Jansone apliecina, ka neesot jutusi pretestību no skolu direktoriem par šo jauninājumu. “Es neredzu nekādus nopietnus argumentus, lai neizkārtu karogus, jo pilsoniskā audzināšana ir nepieciešama. Arī himnu skolā vajadzētu dziedāt biežāk. Nenopietns ir arguments, ka svētki neatšķirsies no ikdienas, jo pie pašvaldību ēkām valsts karogs ir vienmēr. Pašvaldības nodrošinās skolas ar karogiem un paredzēs tam līdzekļus budžetā,” saka L. Jansone.
Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa atzīst, ka iecerēts kopā ar skolas pašpārvaldi izveidot karoga grupu, kuras uzdevums būtu, sākoties mācībām, mastā uzvilkt karogu, bet beidzoties – to noņemt.
“Vienmēr karogs bija izkārts valsts svētkos un piemiņas dienās, skolas pasākumos un gaidot ciemiņus. Pirms tam
1. septembrī karogu mastā uzvilka pašvaldības pārstāvis, izlaidumā – labākais absolvents. Tagad būs jāievieš jauni rituāli, jo citādāk bērni neievēros un nepievērsīs uzmanību karogam,” secina Dz. Ceriņa.
Direktore norāda, ka skola atrodas ceļa malā, tādēļ nevēlas karogu atstāt visu nakti bez uzraudzības, lai nenotiktu vandalisms.
“Turklāt ar katru klasi jārunā par karoga vēsturi un nozīmi, jo tā plīvošana ikdienā vien neveidos ne skolēnu patriotismu, ne cieņu pret valsti,” domā Dz. Ceriņa.
Ozolkalna pamatskolas direktore Sofija Sudarova uzskata, ka jaunais likums nemainīs skolēnu attieksmi pret karogu. “Turklāt daudzas skolas to pildīs tikai tādēļ, lai nepārkāptu likumu, nevis atbalstot izmaiņas,” saka S.Sudarova.
Viņa domā, ka nekādā gadījumā prasība nedrīkstēja būt obligāta, bet rekomendējoša. “Katrai skolai varēja ļaut izvēlēties, vai pieņemt pārmaiņas vai karogu izkārt tikai svētkos un piemiņas dienās,” domā S.Sudarova.
Šādu ierosinājumu par karogiem pie izglītības iestādēm izteicis arī kādreizējais ekspremjers Andris Šķēle, tāpēc tagad ierosinātājs ir Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Viņš ir Tautas partijas frakcijas deputāts, un deputāti nolēmuši skolām dāvāt karogus, atbalstot izmaiņas. Pirms likuma grozījumiem Gulbenes rajona iedzīvotāji esot vēlējušies, lai pie skolas vienmēr būtu karogs un lai, biežāk tiktu dziedāta himna.
“Priecājos, ka šī doma ir realizējusies. Tautas partija tādēļ jūtas atbildīga par lēmumu un vēlas skolām palīdzēt, dāvājot karogu,” saka Tautas partijas Gulbenes biroja vadītāja Anita Doķe. Viņa domā, ka skolai gada laikā vajadzēs apmēram trīs karogus, ja nenotiek kāds incidents.
Tirdzniecības iestādēs lielais karogs maksā 14 latus, bet mazais kokvilnas – astoņus latus. Paredzēts, ka turpmāk ar karogu skolas nodrošinās pašvaldības.
