Skaists un saulains bija sestdienas rīts, kad mēs, politiski represētie, devāmies uz 5. represēto salidojumu Ikšķilē.
Skaists un saulains bija sestdienas rīts, kad mēs, politiski represētie, devāmies uz
5. represēto salidojumu Ikšķilē.
Tuvojāmies Lielvārdei. Pa ceļam iegriezāmies mākslinieka Agra Liepiņa senlatviešu pilī, kur visas ēkas būvētas no guļbaļķiem, kā senāk to senči darījuši. Šodien tā būvē tikai pirtiņas. Pats mākslinieks, tērpies grezni izrotātā senču tērpā, mūs sagaidīja pie lielā akmens, no kura varot uzņemt enerģiju. Tā mēs uzlādējušies ar labām domām turpinājām ceļu.
Ikšķilē devāmies uz estrādi. Vispirms uzrunu teica Ikšķiles domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis un Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons. Politiski represēto vadītājs Pēteris Simsons runāja par situāciju Latvijā attiecībā uz valsts valodu.
Koncertu atklāja Gulbenes politiski represēto ansamblis “Sarma” (vadītāja Anna Mūrniece) ar Vijas Poļakas dziesmu “Likten, skaudrais”. Koncertā piedalījās Balvu sieviešu vokālais ansamblis “Pārdomu vējš”, Ventspils koris “Ziemeļblāzma”, Kandavas novada “Vanadzes”, kur solopartiju dziedāja Aleksandrs Pētersons. Noslēgumā priecēja bērnu vokālais ansamblis “Putnu balle” un Ādažu pagasta pensionāru deju kopa “Optimists”, kas labi dejoja līnijdejas.
Vēlāk pļaviņā aizdedza atmiņu ugunskuru. Sarunās bija dzirdams: vēl jau es visu šodien atceros – svešās stacijas, sliedes, lopu vagonus, šķindas. Kā melnos un netīros cietuma karceros jaunības sapņus apraka bēdas. Tas viss ir pārdzīvots, bet ne aizmirsts.
Politiski represēto Gulbenes nodaļa saka sirsnīgu paldies par nokļūšanu uz salidojumu Ikšķilē Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam, Gulbenes 26. ceļu pārvaldes priekšniekam Kārlim Baumanim un autobusa šoferim Jānim Dauškānam. Tāpat mīļš un sirsnīgs paldies Lejasciema pagasta priekšsēdētājam Dainim Švikam, kurš piešķīra transportu par brīvu sava pagasta iedzīvotājiem.
Aleksandrs Pētersons lūdza nodot sveicienus saviem kādreizējiem vidusskolas kolēģiem Gulbenē.
